Krievijas Aizbaikāla novadā varasiestādes veido jaunu brīvprātīgo bataljonu karošanai Ukrainā, atsaucoties uz reģionālās valdības rīkojumu, vēsta portāls "Mediozona".
Topošais bataljons specializēsies inženieru-sapieru specialitātē un tā nosaukums būs "Daurskij", teikts dokumentā. Brīvprātīgo pievilināšanai tiek solīts, ka katram, kurš piekritīs pievienoties un doties karot uz Ukrainu, tiks izmaksāts vienreizējs 100 000 rubļu maksājums (aptuveni 1650 eiro pēc pašreizējā kursa), ko kaujinieka nāves gadījumā varēs saņemt arī viņa tuvinieki.
Papildu ik mēnesi karotājiem tiek solīta 100 000 rubļu liela alga, bet "speciālo uzdevumu" izpildes laikā 240 000 rubļu (aptuveni 3970 eiro) mēnesī "kaujas nauda".
Bataljonā iestāties var tikai Aizbaikāla novada iedzīvotāji, uzsvērts dokumentā.
Aizbaikāla novads atrodas Krievijas austrumos Tālo Austrumu federālajā apgabalā ar administratīvo centru Čitā. Novadā 431 tūkstoša kvadrātkilometru platībā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas reģionos ir izveidoti vairāk nekā 40 brīvprātīgo bataljoni, kuru dalībnieki slēdz īstermiņa līgumus ar Aizsardzības ministriju par 130 000 līdz 200 000 rubļu lielām mēnešalgām, raksta "Radio Svoboda".
Augustā mediji ziņoja, ka vairākos Krievijas reģionos mainījušies naudas izmaksu noteikumi brīvprātīgajiem karotājiem. Atsevišķos gadījumos izmaksas iesaldētas uz 90 dienām. ASV bāzētā domnīcas "Institute For The Study Of War" (ISW) eksperti to saistīja ar bažām, ka brīvprātīgie pēc pirmo izmaksu saņemšanas var attiekties doties karot uz Ukrainu. Turklāt reģioniem varētu pietrūkt naudas lai uzreiz samaksātu visiem jaunajiem brīvprātīgajiem.
Krievijai pietrūkst karavīru
Vašingtonā uzskata, ka Krievijas armija Ukrainā izjūt asu personālsastāva nepietiekamību un meklē veidus, kā palielināt karavīru skaitu, ziņo raidsabiedrība CNN.
Krievijas Aizsardzības ministrija kadru trūkumu cenšas kompensēt, piesaistot līgumkaravīrus, tostarp mēģinot pierunāt atgriezties frontē jau reiz ievainojumus guvušos, uzrunājot apsardzes darbiniekus un solot naudas bonusus obligātā dienesta karavīriem, medijam atklājusi kāda vārdā nenosaukta ASV amatpersona.
Šī informācija balstās ASV izlūkošanas datos, kuru slepenības pakāpe nesen pazemināta. Šo informāciju medijam apstiprinājuši arī divi valdības darbinieki.
Tāpat esot ticama informācija, ka Krievijas Aizsardzības ministrija karošanai vervē cietumniekus, pretī solot naudu un apžēlošanu.
Jāatgādina, ka 25. augustā Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par Krievijas armijas skaitlisko palielināšanu par 137 000 karavīru. Vērotājiem gan nav skaidrs, kā ministrija šo prasību grasās izpildīt.
Augusta sākumā Pentagons lēsa, ka Krievijas spēki Ukrainā kā kritušos uz ievainotos ir zaudējuši 80 tūkstošus karavīru. Saskaņā ar Ukrainas jaunākajiem datiem karā krituši vairāk nekā 48 tūkstoši okupantu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
