"Savas dzīves smagākajā brīdī es pieņēmu vienīgo pareizo lēmumu - es novērsu pilsoņkaru un neaptraipīju rokas ar savu tautiešu asinīm, es nepieļāvu valsts sašķelšanos," paziņoja Akajevs, kas bēga no valsts 24.martā, kad sākās protestētāju pūļa sadursmes ar miliciju. Viņš piebilda, ka viņa pēdējā pavēle prezidenta amatā bijusi "Nešaut!".
Savu gāšanu viņš nosauca par "nacionālu katastrofu", ko izraisījusi "saujiņa cilvēku", kas izmantojuši smago situāciju valstī, lai sagrābtu varu.
"Esmu pārliecināts - hronisti vēstīs par Akajeva laikiem kā par gaišu posmu Kirgīzijas vēsturē," sacīja gāztais līderis, kas atradās pie varas gandrīz 15 gadus. Viņš pieminēja reformas, ko veicis, un sacīja, ka tās nesīs augļus nākotnē. "Es darīju, ko spēju, - lai tagad citi turpina un dara vairāk."
Akajevs arī aicināja kirgīzu tautu saglabāt draudzīgas attiecības ar Krieviju. "Krieviju mums devis Dievs un vēsture, tā vienmēr bijusi un paliks mūsu labākais draugs un nekad nav pametusi Kirgīziju nelaimē," viņš piebilda.
Akajevs atkāpās pēc plašiem protestiem pret parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, kuros iesaistījās tūkstošiem cilvēku. Divas dienas Kirgīzijas galvaspilsētā Biškekā valdīja haoss, notika laupīšanas. Izlaupīto veikalu skaitā bija daudz tādu, kas sabiedrības apziņā cieši saistās ar Akajeva dzimtu, lai gan Akajevs un viņa tuvinieki noliedz, ka viņiem būtu plašas biznesa intereses.
Lai Akajeva prezidenta pilnvaras oficiāli izbeigtos, viņa demisija jāapstiprina parlamentā ar divu trešdaļu vairākumu.
Daži Kirgīzijas politiķi pauduši viedokli, ka uzvarējušās opozīcijas līderu cīņa par ietekmi var uzkurināt etnisku un reģionālu spriedzi, kura arī varētu novest pie pilsoņkara.