Vismaz 60 cilvēki nogalināti nemiernieku sarīkotā slaktiņā kādā ciemā ar naftu bagātajā Sīrijas austrumu provincē Deir ez Zorā, par Londonā bāzētās organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" paziņoto vēsta telekanāls "Al Jazeera".
Hatlas ciemā notikušā slaktiņa upuri ir šiītu musulmaņi, norāda organizācija. Aktīvistu rīcībā nonācis videoieraksts, kurā maskēti kaujinieki paziņo par pastrādāto noziegumu.
Video redzamās personas apgalvo, ka svin iebrukšanu šiīti mājās. Runātājs piebilst, ka šiītu mājokļi ir nodedzināti. "Al Jazeera" norāda, ka nevar pārbaudīt videoieraksta autentiskumu.
Damaskas amatpersonas aģentūrai AP pastāstīja, ka nemiernieku sarīkotajā uzbrukumā ir nogalināti veci cilvēki un bērni. Tikmēr opozīcijas avoti norāda, ka vairums nogalināto ir valdību atbalstošie kaujinieki, vēsta aģentūra "Reutetrs".
Ziņas par slaktiņu norāda uz Sīrijas konflikta, kurā gājuši bojā vairāk nekā 80 000 cilvēku, arvien pieaugošo sektantisko nesaskaņu raksturu. Cilvēktiesību pārkāpumos un noziegumos ir apsūdzētas abas karojošās puses - gan prezidenta Bašara al Asada valdība, gan bruņotie nemiernieki. ANO norāda, ka kara noziegumu Sīrijā ir "ikdienišķa realitāte".
Sīrijas valdību veido pārsvarā alavīti, kas ir šīītu musulmaņu atzars, bet bruņotie nemiernieki galvenokārt ir valstī vairākumā esošie sunnītu musulmaņi, kurus atbalsta tādas sunnītu valstis kā Saūda Arābija un Katara.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
