Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ukrainas delegācijas sarunām ar Krieviju vadītājs Dāvids Arahamija paziņojis, ka kaujās Donbasā ik dienas iet bojā un ievainojumus gūst līdz 1000 Ukrainas aizstāvju, no tiem vidēji 200 līdz 500 ir kritušie, vēsta portāls "Axios".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš ziņoja par 60 – 100 kritušiem ukraiņiem diennaktī. Taču upuru skaits ievērojami pieaudzis pēdējo divu nedēļu laikā, liecina amatpersonas teiktais.

Arahamija šonedēļ kopā ar Ukrainas delegāciju atrodas Vašingtonā, kur mēģina panākt plašākas ieroču piegādes Ukrainai un Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti. Vizītes laikā trešdien arī izskanējuši paziņojumi par kritušajiem.

Tāpat amatpersona atklājusi, ka Ukrainas armijā dienošo skaits ir sasniedzis miljonu un valstij esot kapacitāte rekrutēt vēl divus miljonus, tāpēc spēki turpināt cīņu Ukrainai pietiek, bet ir nepieciešami ieroči.

"Mums ir ļaudis, kas apmācīti uzbrukt, iet pretuzbrukumos, bet šim nolūkam mums vajag ieročus," medijs citē Arahamiju.

Lai gan oficiālās sarunas ar Maskavu ir iesaldētas, reizi vai divas nedēļā turpinās telefoniski kontakti ar Krieviju, viņš atklāj.

Arahamija prognozē, ka Rietumu sankciju ietekmi Krievija pilnā mērā izjutīs pēc trīs četriem gadiem.

Ukraina Krievijas iebrukuma laikā precīzus datus par kritušajiem nepublisko.

9. jūnijā aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs atklāja, ka Ukraina zaudē līdz 100 karavīriem dienā, bet ievainoto skaits var sasniegt 500 dienā. Tajā pašā dienā Prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks ziņoja par 100 – 200 kritušiem Ukrainas aizstāvjiem dienā, atgādina aģentūra UNIAN.

Prezidents Zelenskis 1. jūnijā informēja par 60 – 100 kritušajiem un aptuveni 500 ievainotajiem dienā.

Iepriekš, aprīļa vidū, Zelenskis ziņoja par tobrīd kopumā 2,5 – 3 tūkstošiem kritušiem Ukrainas aizstāvjiem.

10. jūnijā Prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs netieši apstiprināja, ka kopš 24. februāra gājuši bojā 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju, raksta UNIAN.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!