"Ir pāragri izdarīt secinājumus, bet atbilstoši mūsu savāktajai informācijai teroristu uzbrukumu dēļ tūristu plāni nav mainījušies," apliecināja valsts tūrisma sekretārs Huons Meskida.
Par spīti sprādzieniem brīvdienas Maljorkas rezidencē turpina karalis Huans Karloss un karaliene Sofija.
"Ja karalis ir Maljorkā, tad arī vācieši var turp doties," sacīja Vācijas vēstnieks Spānijā Volfs-Rutarts Borns.
Arī laikraksta "Majorca Daily Bulletin" redaktora vietnieks Hemfrijs Kārters, kurš salā dzīvo jau 13 gadu, paredz, ka, neraugoties uz uzbrukumiem, viss būs pa vecam.
"ETA aktivitātēm turpinoties vairāk nekā 40 gadu, britu tūrisms nekad uz tām nav reaģējis negatīvi," atgādina Kārters. "Rajonus, kuros notika uzbrukumi, pamatā apmeklē spāņi. Tās bija vietas, kur vietējie Palmā dodas sestdienas pēcpusdienās. ETA nekad nav uzbrukusi ārvalstu ciemiņiem, man nešķiet, ka viņi to sāks tagad."
Tūrisma industrija veido 80% Baleāru salu ekonomikas. 2008.gadā salas apmeklēja desmit miljoni tūristu, viņu vidū arī četri miljoni vāciešu un 3,2 miljoni britu.
Svētdien Maljorkas lielākajā pilsētā Palmā eksplodēja trīs spridzekļi - divos restorānos un iepirkšanās centrā, tiesa, neviens cilvēks uzbrukumos nav cietis. Uzbrucēji par gaidāmajiem sprādzieniem brīdināja telefoniski, arī deklarējot, ka tos rīko ETA.
Svētdien ETA arī uzņēmās atbildību par vairākiem citiem pēdējā laikā Spānijā notikušiem uzbrukumiem, arī par divu policistu nogalināšanu Maljorkā.
Paziņojumā, kas publicēts basku neatkarības ideju atbalstītāju laikrakstā "Gara", organizācija atzīst, ka tā 19.jūnijā basku pilsētā Arigoriagā uzspridzinājusi automašīnu, nogalinot policijas inspektoru Eduardo Pueljesu Garsiju. Arī uzbrukumu 30.jūlijā Maljorkas salā, kad, līdzās kazarmām uzspridzinot automašīnu, tika nogalināti divi Civilās gvardes policisti - Djego Salva un Karloss Saenss de Tehada, sarīkojusi ETA.
Toreiz pēc Maljorkā notikušā sprādziena Spānijas policija slēdza visas salas ostas un lidostas, lai uzbrukuma rīkotājiem neļautu aizbēgt.
Bruņotie separātisti atzīst, ka sarīkojuši vēl arī citus uzbrukumus - 29.jūlija sprādzienu līdzās Civilās gvardes kazarmām Burgosas pilsētā, Spānijas ziemeļos, - toreiz ievainoti tika 40 cilvēki -, kā arī bumbas eksploziju līdzās valdošās Sociālistu partijas birojam basku pilsētā Durango. Pēdējā incidentā neviens cilvēks ievainots netika.
Organizācija ETA ("Euskadi Ta Askatasuna") jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. 1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi 828 cilvēkus.
ETA mērķis ir nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.