"Amnesty International" apsūdz Ķīnu par līdzatbildīgu brutālo konfliktu, noziedzīgas vardarbības un citu smagu cilvēktiesību pārkāpumu uzturēšanā visā pasaulē.
"Ķīna savu ieroču eksporta licenzēšanas sistēmu raksturo kā "piesardzīgu un atbildīgu", taču realitāte ir tālu no šiem apgalvojumiem," norādīja "Amnesty International" ieroču kontroles pētniece Helēna Hjūsa.
"Ķīna ir vienīgā lielā ieroču eksportētjvalsts, kas nav parakstījusi nekādus daudzpusējus līgumus par kritērijiem, kas ierobežo ieroču eksportu uz tādām valstīm, kur tie tiks izmantot nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos," sacīja Hjūsa.
Pēc "Amnesty International" aprēķiniem, Ķīnas slepenie ieroču eksporta darījumu vērtība pārsniedz miljardu ASV dolāru (556 miljonus latu) gadā.
Starp nesenajiem darījumiem ir 200 militāro kravas automašīnu pārdošana Sudānai 2005.gada augustā, regulāras ieroču piegādes Mjanmas militārai huntai un automātu un granātu pārdošana Nepālai.