'Amnesty International' vaino Lībijas nemierniekus kara noziegumos
Foto: Reuters/Scanpix

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" (AI) publiskojusi apjomīgu ziņojumu, kurā vaino Lībijas pagaidu valdības Nacionālās padomes spēkus kara noziegumos, otrdien informē ziņu aģentūra "Reuters".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

107 lapaspuses biezajā dokumentā uzskaitīti noziegumi, kurus nemiernieku spēki veikuši kopš 2011. gada aprīļa līdz jūlijam. Ziņojumā minēta desmit Lībijas līdera Muamara Kadafi spēku kaujinieku slepkavība, kā arī vairāki gūstekņu spīdzināšanas gadījumi.

Papildus šiem smagajiem noziegumiem nemierniekus vaino arī ksenofobijā pret āfrikāņu cilšu pārstāvjiem no Ziemeļāfrikas. Ziņojumā norādīts, ka opozicionāri vairākkārt ir uzbrukuši šīm ciltīm un tās aplaupījuši.

Ziņojumā tomēr uzsvērts, ka nemiernieku noziegumi mērogu ziņā ievērojami atpaliek no Kadafi režīma ļaundarībām. AI pārstāvji norāda, ka viņu mērķis nav bijis vilkt paralēles starp konfliktā iesaistītajām pusēm.

Tikmēr Nacionālās padomes pārstāvji noraidījuši apvainojumus. Pagaidu valdības tieslietu ministrs Muhameds al Alagi paziņojis, ka neesot korekti dēvēt nemiernieku spēku nodarījumus par kara noziegumiem, jo runa neesot par regulārās armijas daļām, bet gan par dumpiniekiem. Tiesa tas nenozīmē, ka nemiernieki nav pieļāvuši kļūdas.

Jau ziņots, ka februāra vidū Lībijā sākās masu demonstrācijas, pieprasot atkāpties no amata valsts vadītāju Muamaru Kadafi, kurš ir pie varas jau 42 gadus. Vēlāk protesti pārauga bruņotās sadursmēs starp opozīciju un Kadafi spēkiem. Šobrīd opozīcija kontrolē galvaspilsētu Tripoli un lielāko valsts daļu. Kadafi bēguļo un atrodas vienā no viņu piekritēju kontrolētajām pilsētām valsts dienvidos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form