Foto: Reuters/Scanpix
Krievijas Ziemeļkaukāza reģionā valsts amatpersonas iedzīvotāju drošībai rada tikpat lielus draudus kā nemiernieku kaujinieki, brīdina cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International".

Jaunajā ziņojumā "Netaisnības aplis" starptautiskā organizācija izmeklē valsts ierēdņu iespējamos pārkāpumus Ziemeļkaukāza reģionā, iekļaujot cilvēku piespiedu pazušanas un nāvessodu izpildes bez tiesas spriedumiem. Tas arī apskata amatpersonu nespēju izmeklēt šos noziegumus un saukt pie atbildības vainīgās personas, vēsta radio "Brīvā Eiropa".

Iedzīvotāji ir iesprostoti lamatās starp bruņotajām grupām, kuras rada nopietnus draudus, un drošības spēkiem, kuri darbojas ārpus kontroles un bez atbildības kāda priekšā, radiostacijai stāsta "Amnesty International" Eiropas un Centrālāzijas programmas vadītājs Džons Dalhaisens.

Amatpersonas var nesodīti pārkāpt cilvēktiesības sarežģītās un "necaurspīdīgās" drošības iestāžu struktūras dēļ, uzskata Dalhaisens. Ziemeļkaukāzā darbojas virkne ar kārtības nodrošināšanas un drošības iestādēm. Tās darbojas gan federālā, gan lokālā līmenī. Te ir gan FDD (Federālais drošības dienests), gan virkne citu speciālo dienestu, norāda Dalhaisens.

Teorētiski šie dažādie dienesti sadarbojas ar reģionālā un federālā līmeņa pretterorisma komitejām, kas šķietami pārrauga un koordinē to darbību. "Bet ir skaidrs, ka daudzas no tām nesadarbojas pārāk labi cita ar citu un neatklāj informāciju par operācijām, kurās ir iesaistīti, konkurences dēļ, jo bieži te ir iejauktas kriminālas darbības," intervijā "Brīvajai Eiropai" secina Dalhaisens.

21. jūnijā publicētajā ziņojumā aprakstīts, kā drošības iestāžu aģenti ar aizsegtām sejām, netrafaretām automašīnām un bez iestādes zīmotnēm, ierodas pārmeklēt mājas. Kad izmeklētāji vai prokurori cenšas noskaidrot par pārkāpumiem atbildīgās personas, tie nespēj pat noteikt, kurš dienests ir bijis tajos iesaistīts.

"Tā ir tiešām ērta sistēma, lai nodrošinātu nesodāmību, jo prokuroram vai izmeklētājam ir loti sarežģīti panākt izmeklēšanas virzību uz priekšu lielākajā daļā lietu," norāda Dalhaisens. Šis institūciju pārvaldības haoss varēja rasties bez iepriekšēja nodoma, bet ir skaidrs, ka tas tiek tāds saglabāts ar nolūku. Šī sistēma pieļauj un iedrošina cilvēktiesību pārkāpumus, garantējot nesodāmību iesaistītajām personām, skaidro cilvēktiesību speciālists.

Pētījums "Netaisnības aplis" ir koncentrēts uz Ingušiju, kura pēc pētnieku domām atspoguļo visu Ziemeļkaukāza reģionu. Ingušijā situācija nav sliktākā, bet problēmas tajā ir tipiskas plašākā reģionā, uzskata Dalhaisens. Situācija pēdējos gados ir pasliktinājusies Dagestānā, norāda speciālists. Drošība tajā ir nestabila, sabiedrība ir dziļi sašķelta un ir plaša korupcija, kā ari ir izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi. Līdzīga situācija ir arī citās reģiona republikās.

Ziemeļkaukāza reģionā nebūs miera un ilgstošas stabilitātes, kamēr Krievijā nebūs politiskās gribas saukt pie atbildības amatpersonas, kuras vainojamas cilvēktiesību pārkāpumos, secina "Amnesty International".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!