Pēc 2009.gadā piedzīvotās dziļās recesijas "vairums valstu šajā reģionā ir izkļuvušas no krīzes bedres", norāda WIIW.
Polija bija vienīgā ekonomika šajā reģionā, kurai pērn izdevās reģistrēt izaugsmi, un sagaidāms, ka arī šogad valsts veicinās desmit tā dēvēto jauno Eiropas Savienības (ES) valstu kopējo ekonomiku, kas varētu pieaugt par 1%, salīdzinot ar pagājušajā gadā piedzīvoto 3,6% kritumu.
Taču WIIW vēsta, ka valstu individuālie rādītāji ir mazāk pozitīvi. Kamēr Ungārijas, Bulgārijas un Rumānijas ekonomikas šogad varētu nemainīties, iekšzemes kopprodukts (IKP) Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, visticamāk, saruks par attiecīgi 1,5%, 4,5% un 3%.
Tajā pat laikā Čehijas, Slovākijas un Slovēnijas ekonomikā tiek prognozēta 1% izaugsme, bet Polijai - 2,5% pieaugums.
"Mēs sagaidām, ka visas valstis šajā reģionā atkal piedzīvos izaugsmi tikai 2011.gadā," prognozē institūts. "Šī izaugsme varētu nedaudz paātrināties 2012.gadā, taču kopumā būs lēnāka nekā pirmskrīzes periodā."
WIIW lēš, ka nākamgad Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas pieaugs par 2,8%, bet 2012.gadā - par 3,6%.
Savukārt Horvātijas IKP šogad saruks par 1%, pirms reģistrēs 2% un 2,5% izaugsmi nākamo divu gadu laikā.
Institūts, sākot no šī gada, arī prognozē ievērojamu izaugsmi valstīm ārpus ES - Kazahstānai, Krievijai un Ukrainai.
Tomēr eksperti norāda, ka izaugsmes priekšnosacījums galvenokārt būs globālās ekonomikas atveseļošanās, kas veicinās importa palielināšanos reģionā, jo pieaugošais bezdarba līmenis negatīvi ietekmēs iedzīvotāju patēriņu.
Sagaidāms, ka bezdarbs šogad sasniegs augstāko punktu, pirms lēnām samazināsies nākamo gadu laikā.
Tāpat papildu draudus reģiona eiro ieviešanas perspektīvām rada Grieķijas pašreizējo problēmu negatīvās sekas.
"Tās varētu pārvilkt krustu jauno dalībvalstu plāniem, kuros vidēja termiņa ekonomikas stratēģija balstīta uz pēc iespējas ātrāku eiro ieviešanu," atzina WIIW.