Eiropas Centrālā banka (ECB) un citas pasaules centrālās bankas naudas tirgos iepludinājušas milzīgas summas naudas līdzekļu, tādējādi nodrošinot starptautiskās banku sistēmas dzīvotspēju, taču šie pasākumi krīzi nevar atrisināt, teikts otrdien izplatītajā Ņujorkas ekonomikas un finanšu izpētes kompānijas "RGE Monitor" paziņojumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šobrīd vienīgais likviditātes avots ir centrālās bankas. Neskatoties uz milzīgajiem likviditātes iepludināšanas pasākumiem, bankas tā vietā, lai izsniegtu aizdevumus, šos līdzekļu uzkrāj, baidoties, ka izsniegtie aizdevumi netiks atdoti," pavēstīja "RGE Monitor" analītiķis un Ņujorkas Universitātes ekonomikas profesors Noriels Rubini.

ECB otrdien naudas tirgū iepludināja papildu 50 miljardus dolāru (25,9 miljardus latu), lai eirozonas bankas būtu spējīgas apmaksāt darījumus, kas jāveic ASV valūtā.

Savukārt komercbankas šo summu vēlējās palielināt līdz 109 miljardiem dolāru (56,4 miljardiem latu), maksājot nemainīgu procenta likmi 6,75% apmērā.
Tāpat arī tika iepludināti 250 miljardi eiro (175,7 miljardi latu), lai komercbankas spētu nodrošināt minimālo rezervju apjomu, kas noteikts banku likumā.

Taču vairums šo līdzekļu tiek ieguldīti valdības obligācijās, kas tiek uzskatīts par drošāko investīciju veidu, taču tas, pēc ekonomistu vārdiem, rada "likviditātes slazdu".

Tādējādi apjomīgie naudas iepludināšanas pasākumi saglabā šo tīklu dzīvotspējīgu, bet nespēj atrisināt finanšu krīzi.

Pat pasaules centrālo banku saskaņoti procentu likmju samazināšanas pasākumi nespētu nodrošināt uzticēšanos, kas nepieciešama, lai veicinātu starpbanku aizdevumu plūsmu.

Vācijas bankas "Commerzbank" ekonomists Mihaels Šūberts nenoliedz iespēju par procentu likmju samazināšanu, taču tik drīz tas nenotikšot.

"Ārkārtas procentu likmju samazināšanas pasākumi vairotu bažas, ka ECB zina kaut ko vairāk par mums, tādējādi situāciju pasliktinot vēl vairāk," sacīja Šūberts.

Daļa analītiķu uzskata, ka valdībām nepieciešams nacionalizēt finanšu iestādes, tādējādi uzlabojot to finansiālo stāvokli un samazinot nepieciešamību veikt aizņēmumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form