Cilvēktiesību grupas piektdien kritizēja Kremļa lēmumu Čečenijas prezidenta amatā iecelt Ramzanu Kadirovu, kura personīgie spēki apsūdzēti iedzīvotāju nolaupīšanā un slepkavībās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas vakarā paziņoja, ka pieņēmis Čečenijas prezidenta Alu Alhanova demisiju un viņa vietā par nemierīgās provinces prezidenta pilnvaru izpildītāju nozīmējis pašreizējo premjerministru Ramzanu Kadirovu.

Tajā pašā laikā čečenu nemiernieku interneta portāls "Kavkaz Center" vēsta, ka pēdējā laikā saasinājusies cīņa par varu starp Čečenijas vadošajām frakcijām un otrdien pēc Kadirova rīkojuma Alhanova birojam atslēgti visi telefona un interneta sakari, kā arī elektroapgāde.

Alhanovs apsūdzējis Kadirovu sabotāžā un "klusā valsts apvērsumā" un tūlīt pēc tam devies uz Maskavu.

30 gadus vecais Kadirovs, kurš ir nogalinātā Čečenijas prezidenta Ahmada Kadirova dēls, bauda neierobežotu Maskavas atbalstu.

Kaut arī oficiāli viņš līdz šim bija otrā augstākā čečenu amatpersona aiz prezidenta Alu Alhanova, Kadirovu personīgi atbalsta Putins, kurš viņu vairākkārt uzņēmis Kremlī un piešķīris viņam Krievijas Varoņa ordeni, kas ir augstākais apbalvojums Krievijā.

Taču Kadirova personīgie pusmilitārie spēki - vairāki tūkstoši vīru - tiek apsūdzēti civiliedzīvotāju nolaupīšanā, spīdzināšanā un izspiešanā.

"Kadirova lomas un ietekmes palielināšana Čečenijā ilgtermiņā rada diezgan drūmu iespaidu," norādīja organizācijas "Human Rights Watch" Maskavas biroja vadītāja Alisone Gilla.

Viņa norādīja, ka Kadirovs ir bijis iesaistīts "samērā nopietnos noziegumos" un ka viņa melnā ģērbtie karavīri Groznijas un citās Čečenijas pilsētu ielās iedveš drīzāk bailes, nekā drošību.

Kopš 1994.gada Krievija pret Čečeniju izvērsusi divus karus. Maskava ar vietējo sabiedroto, ieskaitot Kadirova un viņa spēku atbalstu, lielā mērā ir apspriedusi nemierniekus un apgalvo, ka situācija Čečenijā pamazām normalizējas.

Pats Kadirovs, tāpat kā viņa tēvs, pirmā Čečenijas kara laikā karoja pret Krievijas spēkiem un pat vadīja nelielu kaujinieku vienību.

Maskava pēdējos gados ir samazinājusi savu klātbūtni Čečenijā, tā vietā bruņojot Kadirova spēkus. Rezultātā Kadirova vara un ietekme ir ievērojami augusi.

Tomēr drošības analītiķi brīdina, ka Kremlis spēlē bīstamu spēli un ka tā protežē var pavērsties pret Maskavu, īpaši pēc 2008.gada, kad beidzas Putina otrais prezidenta pilnvaru termiņš.

"Starp viņiem abiem [Putinu un Kadirovu] ir ciešas saites, bet mēs nezinām, kas notiks, kad viens no viņiem būs prom. Kadirovs var arī nonākt konfliktā ar nākamo prezidentu," sacīja analītiķis Pāvels Felgenhauers.

Viņš arī norādīja, ka Kadirovam ir neskaitāmi ienaidnieki gan Čečenijā, gan Krievijas armijā.

"Tā ir potenciāli nestabila situācija ar lielu privātu armiju, kas ir solījusi lojalitāti Kadirovam, nevis Krievijai. Tas ir bīstami un var dramatiski destabilizēt situāciju," sacīja Felgenhauers.

Kadirovs ir solījis lojalitāti Kremlim, bet viņa rīcība nereti ir bijusi patvaļīga.

Pagājušā gadā viņa spēki veica reidu kaimiņu republikas Ingušijas pilsētā, čečenu pusmilitārie spēki tirdzniecības strīdā iebruka Sanktpēterburgas rūpnīcā, un Kadirovs apsūdzēja Krievijas amatpersonas korupcijā un palīdzībai paredzētās naudas neizmaksāšanā.

Kadirova vārds arī tiek saistītas ar žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību, jo viņa pēdējā laikā izmeklējusi apsūdzības par "kadiroviešu" zvērībām Čečenijā.

Kadirovs un arī Putins vairākkārt paziņoja, ka viņiem neesot nekāda sakara ar žurnālistes noslepkavošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!