Kā ziņots, Ziemeļkorejas artilērija otrdien sāka apšaudīt vienu no Dienvidkorejas pierobežas salām, nodarot postījumus desmitiem ēku. Apšaudes laikā krituši divi dienvidkorejiešu jūras kājnieki, bet vismaz 18 karavīri un civilisti guvuši ievainojumus.
Jonpjonas sala atrodas aptuveni trīs kilometrus no strīdīgās abu Koreju robežas Dzeltenajā jūrā un 145 kilometrus no Dienvidkorejas kontinentālās daļas.
Šis ir viens no nopietnākajiem incidentiem Korejas pussalā kopš 1950.-1953.gada kara, kas beidzās ar pamiera noslēgšanu, bet ne oficiālu miera līgumu.
Bruņotais robežincidents noticis tikai pāris dienas pēc atklājuma, ka Ziemeļkoreja pabeigusi darbu pie jaunas urāna bagātināšanas rūpnīcas, kas varētu dot papildus iespēju radīt vairāk atombumbu.
Spriedze abu Koreju starpā īpaši pieņēmusies spēkā kopš šī gada marta, kad tika nogremdēts dienvidkorejiešu karakuģis un Seula paziņoja, ka kuģa bojāeju izraisīja ziemeļkorejiešu izšauta torpēda.
Phenjana šīs apsūdzības kategoriski noraidījusi. Tomēr pēdējo mēnešu laikā tā izrādījusi pretimnākšanu Dienvidkorejai, savu nostāju gan nemainot.
"Šī [apšaude] ir tīša provokācija pārrobežu spriedzes palielināšanai," intervijā AFP paziņoja Seulas Dongukas universitātes profesors Kims Jonhjuns.
"Ziemeļkoreja izdarījusi vairākus žestus, bet atbildes no Dienvidkorejas un ASV nav bijis. Pašlaik tā izmanto balansēšanu uz kara robežas, kuras mērķis ir piespiest Seulu un Vašingtonu rīkoties un piekrist dialogam. Tā sūta spēcīgu vēstījumu ASV un starptautiskajai sabiedrībai, ka pussalai steidzami nepieciešams miera režīms," skaidro Kims.
Phenjana apgalvo, ka tai nepieciešams kodolieroču vairogs pret ASV draudiem, un ilgstoši aicinājusi rīkot sarunas ar Vašingtonu par miera līguma parakstīšanu.
ASV šādu iespēju pieļāvusi kā apspriežamu, bet vienīgi pēc tam, kad Ziemeļkoreja būs atgriezusies pie iestigušajām kodolatbruņošanās sarunām.
Analītiķi apgalvo, ka Ziemeļkorejas režīms desmitgadēm ilgi dzīvojis patiesās bailēs no ASV uzbrukuma, sevišķi pēc ASV iebrukuma Irākā. Miera līgumu Phenjana uztverot kā sava veida drošības garantiju.
Situāciju sarežģījusi arī varas maiņa Ziemeļkorejā, Kimam Čeniram gatavojoties varas grožus nodot sava jaunākā dēla rokās. Pēc profesora Kima domām, Ziemeļkoreja centīsies izmantot otrdienas sadursmi, lai apvienotu tautu varas pārmantošanas laikā.
Kims Jonsu no Seulas Sogangas universitātes atzīmējis, ka Ziemeļkoreja apzinās, ka šāds incidents uz robežas Dzeltenajā jūrā noteikti piesaistīs ASV uzmanību.
"Pēc savas urāna bagātināšanas rūpnīcas atklāšanas šis ir vēl viens solis, kura mērķis ir piespiest ASV sēsties pie sarunu galda," viņš norāda.
Arī Jangs Mudžins no Ziemeļkorejas studijās specializējušās Seulas universitātes uzskata, ka Phenjana šādā veidā sūta ziņu Seulai un ASV par dialoga nepieciešamību.
"Ziemeļkoreja tagad ir dusmīga par Dienvidkorejas attieksmi. Tā apzināti palielina spriedzi ar robežu apšaudi un tās urāna bagātināšanas programmas atklāšanu. Tā vēsta Vašingtonai, ka nepieciešamas dialogs, lai pēc iespējas ātrāk noslēgtu miera līgumu," atzīmēja Jangs.
Viņš paredz, ka iespējamas arī turpmākas provokācijas, kā piemēram, trešais kodolieroču izmēģinājums, ja Phenjanas mājieni tiks ignorēti.
"Ir laiks Seulai pieņemt stratēģisku lēmumu," atzīmē Jangs, mudinot Seulu ieņemt apņēmīgu attieksmi pret provokācijām, vienlaicīgi spiežot uz militārām sarunām spriedzes mazināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
