"Mūsu valdībai ir zināms, ka Ziemeļkoreja apspriedusi un apsvērusi dažādas pārmaiņas ekonomikas sektorā kopš jaunās vadības nākšanas pie varas," reportieriem sacīja Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas preses sekretārs Kims Hjungsuks.
Iespējams, ka šo reformu mērķis ir uzlabot tautas iztiku, tomēr to detaļas vēl nav apstiprinātas, sacīja Kims.
Vēl nav zināms, cik plašas būtu šīs pārmaiņas. Ziemeļkoreja 2002.gadā ieviesa ierobežotas reformas, bet pēc trim gadiem tās izbeidza, acīmredzot baidoties no režīma varas mazināšanās.
Vašingtonā bāzētā raidstacija "Radio Brīvā Āzija" (RFA) ziņoja, ka režīms rīkojis publiskas lekcijas par jauno sistēmu, kuras pamatā būtu ražošanas jaudas stingrās kontroles mīkstināšana un atļauja katrai ražošanas vienībai kļūt patstāvīgai.
Fabrikām vai firmām tiktu piešķirta lielāka autonomija pārvaldes ziņā, un tās varētu pašas noteikt ražojumu cenas, ziņoja RFA. Valsts sadalītu pārtikas devas un citas lietas tikai valdības, armijas, izglītības un veselības aizsardzības darbiniekiem. Lauksaimniecībā Ziemeļkorejas režīmam būtu jānodod 70% no kolektīvo saimniecību ražas, bet lauksaimnieki paturētu atlikušos 30%.
Oficiālā pārtikas sadales sistēma lielā mērā sabruka deviņdesmito gadu bada laikā, un saskaņā ar analītiķu teikto tā tagad attiecināta tikai uz daļu no iedzīvotājiem. Cilvēkiem cenšoties izdzīvot bada gados, radās privātie tirgi, kas kļuvuši arvien nozīmīgāki.
Kāds analītiķis sacīja, ka jaunās pārmaiņas liecina par to, ka Ziemeļkoreja zināmā mērā varētu rīkoties kā savulaik Ķīna.
"Šķiet, ka fabrikām un kolektīvajām saimniecībām tiek piešķirta lielāka autonomija, kā to darīja Ķīna ekonomikas reformu agrīnajā stadijā," sacīja Dienvidkorejas Sedžonga Institūta pētnieks Čeongs Seongčangs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
