"Andersen" prezidents Džozefs Berardino pirmdien paziņoja: "Cilvēki, kas mūs labi pazīst, turpinās mūs nolīgt un paliks ar mums. Cilvēki, kas mūs nepazīst, atklāti sakot, mazāk vēlas mūs nolīgt. Jā, mēs esam zaudējuši biznesu."
Viņš piebilda, ka "Andersen" ir pārliecināts par savu izdzīvošanu. Tomēr konkurenti ir saņēmuši pieprasījumu no "Andersen" klientiem par savas audita kompānijas nomaiņu. Bez tam, firmai draud lieli tiesu izdevumi un vēl lielāki izdevumi, ja "Enron" akcionāri un darbinieki uzvarēs kādā no daudzajām ierosinātajām tiesas prāvām.
Daudzi klienti jautājumu, vai "Andersen" arī turpmāk būs to auditors, izvirzīs balsošanai ikgadējās akcionāru sanāksmēs, kuras notiks nākamo divu vai trīs mēnešu laikā.
Berardino runāja to kompānijas darbinieku vārdā, kas nebija saistīti ar "Enron". "85 tūkstoši "Andersen" darbinieku ir satriekti par notikušo. Viņi sarūgtināti un dusmīgi. Un viņi vēlas, lai jūs zinātu, ka tas nav viņu "Andersen". Mēs spersim soļus pret tiem, kas bija iesaistīti."
Savukārt ASV prezidenta Džordzā Buša administrācija kustās juridiskās cīņas virzienā par dokumentiem, kas detalizē tās enerģētikas politikas formulējumu.
Savās pirmajās piezīmēs par Galvenā grāmatvedības biroja (GAO) centieniem iegūt dokumentus par Baltā nama enerģētikas speciālo komisiju, Bušs paziņoja, ka pieprasījums bijis "uzbrukums izpildvaras spējām veikt savas darbības."
GAO, kas ir Kongresa ietekmīga auditēšanas nodaļa, paziņojusi, ka tā līdz nedēļas beigām izlems, vai iesniegt prasību pret viceprezidentu Diku Čeiniju, kurš vadīja speciālo komisiju, lai varētu piekļūt dokumentiem. Čeinijs un viņa personāls ar "Enron" pārstāvjiem pagājušajā gadā tikās sešas reizes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
