Andešsone: Zviedrija nefinansē un neapbruņo teroristu organizācijas

"Mēs, protams, nesūtam naudu teroristu organizācijām, nedz arī ieročus," sacīja Andešsone, noraidot Turcijas apgalvojumus, ka Somija un Zviedrija atbalsta kurdu kaujiniekus un tādēļ Ankara nevar atbalstīt šo valstu uzņemšanu NATO.

Somijas un Zviedrijas delegācijas šodien sāka sarunas ar Ankaru, un Andešsone norādīja, ka tas dos iespēju kliedēt apjukumu, kas radies šajā sakarā.

Krievijas iebrukums Ukrainā pamudināja Somiju un Zviedriju pārskatīt savu aizsardzības politiku un pieņemt lēmumu par pievienošanos NATO. Taču Turcija pašlaik ir bloķējusi sarunu uzsākšanu ar šīm valstīm par uzņemšanu NATO, tādēļ Ziemeļatlantijas Padome nevar pieņemt lēmumu par uzņemšanas procesa sākšanu.

NATO paplašināšanās gadījumā ir nepieciešama visu 30 alianses dalībvalstu piekrišana, un Turcijas pretestība ir iedragājusi NATO vienotību laikā, kad tā ir sevišķi svarīga, Krievijai īstenojot asiņainu karu pret Ukrainu.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Ankara nevar atbalstīt iecerēto NATO paplašināšanos, jo Somija un Zviedrija atbalstot teroristus, un pieprasījusi, lai abas valstis pārtrauc atbalstīt grupējumus, kas apdraud Turcijas nacionālo drošību.

Turcijas prezidenta birojs pirmdien publicēja sarakstu ar piecām prasībām Zviedrijai, tai skaitā pieprasot pārtraukt finansēt un apbruņot kurdu grupējumus Sīrijā.

Somija un Zviedrija pēdējos piecos gados arī nav apstiprinājušas Turcijas lūgumu repatriēt kopumā 33 personas, kas esot saistītas ar teroristiem, pagājušajā nedēļā vēstīja Turcijas ziņu aģentūra "Anadolu", atsaucoties uz avotu Turcijas Tieslietu ministrijā.

Aģentūra ziņoja, ka Turcija vēlējusies panākt, ka šīs valstis izdod personas, kas apsūdzētas par saikni ar kurdu kaujiniekiem vai piederību trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena kustībai. Ankara apsūdz Gilenu neveiksmīgajā apvērsuma mēģinājumā 2016.gadā.