Lielbritānijā patlaban notiekošā tiesas procesā vainu 1987. gadā pastrādātu divu jauniešu slepkavībās atzinis elektriķis Deivids Falers (attēlā). Izmeklēšanas laikā policija arī negaidīti atklājusi, ka viņš apgānījis vairāk nekā simts aizgājējus, vēsta "Daily Mail".
Falers šobrīd ir 67 gadus vecs trešo reizi precējies četru bērnu tēvs. 1987. gadā, kad viņš jau bija precējies otro reizi, vīrietis divos atsevišķos uzbrukumos Anglijas Kentas apgabala Karaliskajā Tunbridžvelā, kur pats tolaik dzīvoja, nogalināja 25 gadus veco Vendiju Knelu un 20 gadus veco Kerolainu Pīrsu.
Abas jaunietes dzīvoja puspagrabos īrētos mitekļos, kuros slepkava ielauzās un jaunās sievietes noslepkavoja, sitot un žņaudzot. Pēcāk Falers viņu nedzīvos ķermeņus seksuāli izmantoja. Knelu mirušu pašas gultā atrada viņas draugs, bet Pīrsas ķermenis trīs nedēļas pēc sievietes pazušanas tika atrasts novadgrāvī vairāk nekā 60 kilometrus no viņas mājām.
Slepkavam policija uz pēdām tā arī nenāca līdz nesenam laikam, kad policija par nesaistītu noziegumu aizturēja kādu viņa radinieku, kura datubāzē ievadītais DNS bija ļoti tuvs abu meiteņu slepkavības vietās uzietajam DNS. Izmeklēšana 1987. gada dubultslepkavības lietā tika atjaunota, un drīz policija nāca uz pēdām Faleram. Slepkava sākotnēji noliedza jebkādu saistību ar notikušo, bet tiesas procesa laikā savu vainu atzina.
Izņemtajos materiālos policija negaidīti uzgāja arī plašu paša noziedznieka ar skrupulozu rūpību veidotu video un foto kolekciju, kurā Falers iemūžinājis paša veiktu līķu apgānīšanu. Būdams slimnīcas elektriķis, viņš gadiem ilgi izmantojis pieeju morgam, kur seksuāli izmantojis vismaz simts cilvēku – no deviņiem līdz pat simts gadiem vecu sieviešu – mirstīgās atliekas. Viņš piefiksējis arī vairuma upuru kartītes ar vārdiem, kas ļāvis izmeklētājiem identificēt upurus.
Izmeklētāji gan pieļauj, ka atklāta tikai neliela daļa no vīrieša veiktajiem noziegumiem, jo noziedznieka kartotēkā glabājas tikai ar digitālajām kamerām uzņemtie materiāli, bet, visticamāk, noziegumi pastrādāti vēl pirms digitālā laikmeta.
