Viljamss pauž vēlmi lauzt "pašreizējo vardarbības ciklu, lai parādītu pasaulei, ka ticība un tikai ticība var nodrošināt pamatu mieram, kas pilnībā atmestu vilinošo, taču nāvējošo atriebības ciklu, kurā mēs vienkārši atdarinām viens otra vardarbību".
Vienlaikus viņš atzīst, ka, lai gan konference rosinātu dialogu, tā nenovestu pie vienota priekšstata par Dievu, jo tādējādi "netiktu atzītas pastāvošās reālās domstarpības, kas ir dziļu un pagātnē reizēm vardarbīgu pretišķību cēlonis".
Savā vēstulē Kenterberijas arhibīskaps atzīst, ka kristiešu ticība trīsvienībai musulmaņiem var būt grūti pieņemama vai pat aizvainojoša.
Viljamsa vēstule ir atbilde uz musulmaņu līderu vēstījumu, ar kuru tie vērsās pie kristīgo konfesiju līderiem, aicinot uz dialogu, kas ļautu abām reliģijām labāk izprast vienai otru.