Ja ASV likumdevēji atbalstīs rezolūciju, kurā Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijas turku sarīkotās armēņu slepkavībās nodēvētas par genocīdu, cietīs ne tikai Turcijas un ASV attiecības, bet arī Turcijas un Armēnijas samierināšanās centieni, pirmdien paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Brīdinājums izskanējis trīs dienas pirms gaidāmās ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas sēdes, kurā paredzēts apspriest pretrunīgi vērtēto rezolūciju.

"Mēs sagaidām, ka komiteja noraidīs rezolūciju, kas kaitē Turcijas un ASV attiecībām un kavē Turcijas un Armēnijas attiecību normalizēšanu," teikts ministrijas paziņojumā. "Mēs vēlētos ticēt, ka komitejas locekļi apzinās kaitējumu, ko radītu rezolūcijas apstiprināšana, un tādējādi rīkosies atbildīgi."

Vašingtona tradicionāli nosodījusi armēņu masu slepkavības, kas pastrādātas laika posmā no 1915. līdz 1918.gadam, taču līdz šim tā ir atturējusies tās klasificēt kā genocīdu, baidoties no ASV un Turcijas attiecību pasliktināšanās.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā ASV prezidents Baraks Obama gan solīja atzīt, ka slepkavības bijušas genocīds, taču pērn slaktiņa piemiņai veltītajā uzrunā atturējās no šī apzīmējuma lietošanas.

Vašingtona paudusi atbalstu Turcijas un Armēnijas centieniem normalizēt savstarpējās attiecības un izbeigt vairāku gadu desmitu ilgušās nesaskaņas.

Turcija un Armēnija parakstīja vienošanos par diplomātisko attiecību dibināšanu un kopīgās robežas atvēršanu 10.oktobrī pēc mēnešiem ilgām sarunām, kas notika aiz slēgtām durvīm ar Šveices starpniecību.

Attiecību normalizācijai līdz šim traucējis abu valstu atšķirīgais skatījums gan uz Pirmā pasaules kara noslēgumā notikušo traģēdiju, gan Turcijas neapmierinātība ar to, ka joprojām nav atrisināts Kalnu Karabahas konflikts.

Kalnu Karabahas konflikts izcēlās deviņdesmito gadu sākumā, kad etnisko armēņu spēki ar Erevānas atbalstu atņēma šo reģionu Azerbaidžānai karā, kas prasīja aptuveni 30 000 cilvēku dzīvības.

Solidarizējoties ar Azerbaidžānu, Turcija 1993.gadā slēdza savu robežu ar Armēniju, dodot smagu ekonomisku triecienu šai nabadzīgajai valstij.

Kopš 1992.gada valstu grupa, ko vada Francija, ASV un Armēnijas ciešā sabiedrotā Krievija, pilda starpnieka funkcijas, lai rastu risinājumu, taču pagaidām bez rezultātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form