Pēc neveiksmīgā apvērsuma turpmāka Turcijas "putinizācija" ir risks Eiropas Savienībai (ES), un ir jādara viss iespējamais, lai to novērstu, pēc Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas ārkārtas sanāksmes ar ES Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) pārstāvjiem sacīja EP ziņotāja par Turciju Kati Piri.

"Turcijas valdībai ir tiesības un pienākums saukt pie atbildības tos, kuri centās apvērsumu īstenot. Pagaidām pirmie Turcijas varas iestāžu soļi gan rada bailes, ka Erdogana valdība uzsākusi raganu medības, jo tūkstošiem armijas spēku pārstāvju, policistu, tiesnešu un citu valsts dienesta darbinieku ir arestēti vai atstādināti no amata pienākumiem. Es aicinu Turcijas valdību ievērot savaldību un cienīt likuma varu. Šajā situācijā turpmāka Turcijas "putinizācija" ir risks Eiropas Savienībai, un ir jādara viss iespējamais, lai to novērstu," komentējot notikumus Turcijā, sacījusi EP deputāte.

Arī komitejas priekšsēdētājs Elmars Broks aicināja Turciju turpmāk savaldīgi ievērot likuma varu, ja valsts vēlas turpināt sarunas par iestāšano Eiropas Savienībā.

"Esmu šokēts par to, kas notika apvērsuma mēģinājuma laikā un pēc tā, tostarp šokēts par negaidīti straujo tienešu un publiskā sektora darbinieku atbrīvošanu no amata. Šobrīd pastāv risks, ka Turcija varētu attālināties tālāk no Eiropas. Nāves soda ieviešana būtu skaidrs signāls, kas varētu pārtraukt turpmākās Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunas," brīdināja Broks.

"Turcija ir stratēģiskais partneris, un mēs mieru Sīrijā panāksim tikai tad, ja Turcija būs iesaistīta. Bet no otras puses, divas trešdaļas no ārvalstu investīcijām Turcijā nāk no Eiropas, tāpēc neizliksimies, ka tieši mēs esam no Turcijas atkarīgi. Runājot par Turcijas prezidenta un Krievijas prezidenta Vladimira Putina gaidāmo tikšanos, es ceru, ka mēs turpmāk neredzēsim autokrātu svinības," rezumēja EP ārlietu komitejas deputāts.

Jau ziņots, ka Turcija ir ilglaicīgākā ES kandidātvalsts - pirmo pieteikumu uzņemšanai savienībā tā iesniedza jau 1987. gadā, bet oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika sāktas vien 2005. gadā, tomēr pēdējo gadu laikā sarunas vairākkārt apstājušās, galvenokārt ņemot vērā iebildumus no atsevišķām dalībvalstīm, ieskaitot Vāciju.

Sarunas kavē arī tas, ka Turcija atsakās normalizēt savas attiecības ar Kipru, kuras ziemeļu daļu tā okupēja 1974. gadā.

Vēstīts, ka Turcijā 15. jūlija vakarā daļa armijas nobloķēja stratēģiskos objektus un paziņoja, ka pārņēmusi varu valstī, savukārt Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans "CNN Turk" tiešajā ēterā paziņoja, ka apvērsumu sarīkojusi maza armijas daļa.

Apvērsums cieta neveiksmi. Sadursmēs apvērsuma laikā gājuši bojā vairāk nekā 290 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!