ANO Ģenerālā Asambleja trešdien atbalstīja Serbijas prasību lūgt Starptautiskās tiesas (ICJ) vērtējumu Kosovas neatkarības lietā, taču daudzas rietumvalstis jau paudušas bažas, ka šis lēmums palēninās Kosovas integrāciju starptautiskajā sabiedrībā.

Par Serbijas ierosināto rezolūciju, kurā ICJ lūgta izvērtēt, vai Kosovas vienpusējā neatkarības pasludināšana "atbilst starptautiskajām tiesībām", no 192 ANO Ģenerālās Asamblejas locekļiem balsoja 77, bet seši bija pret. 74 valstis balsojumā atturējās.

Sagaidāms, ka ICJ vajadzēs vismaz gadu vai pat divus, lai izteiktu savu viedokli Kosovas jautājumā.

Tikmēr Belgrada apgalvo, ka neitrāla juridiska viedokļa uzklausīšana mazināšot spriedzi reģionā.

Iepazīstinot ar rezolūcijas tekstu, Serbijas ārlietu ministrs Vuks Jeremičs norādīja, ka tas ir Belgradas mēģinājums "aizsargāt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti ar diplomātijas un starptautisko tiesību palīdzību".

"Balsot pret [rezolūciju] faktiski nozīmē noliegt jebkuras valsts tiesības tagad vai nākotnē meklēt tiesisku atbalstu Apvienoto Nāciju sistēmā," pirms balsojuma uzsvēra Jeremičs.

Tomēr vairums Eiropas Savienības (ES) valstu balsojumā atturējās.
Rezolūcija paredz lūgt ICJ konsultatīvu viedokli, atbildot uz šādu jautājumu: "Vai Kosovas pašpārvaldes pagaidu institūciju vienpusējā neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām?"

Lielbritānijas vēstnieks Džons Soers paskaidroja, ka balsošanā atturējies, jo Serbijas prasības, motīvi galvenokārt ir politiski, nevis juridiski apsvērumi.
Līdz šim 17.februārī pasludināto Kosovas neatkarību ir atzinušas 48 valstis, tostarp ASV un 22 ES dalībvalstis.

Tikmēr Serbija, kā arī tās tuvākā sabiedrotā Krievija noraida Kosovas neatkarību, norādot, ka tās pasludināšana ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!