"Mēs vērtējam šo skaitu ap četriem tūkstošiem. Tomēr mums pienāk informācija, ka tas ir daudz lielāks," komisāre sacīja konferencē Šveices pilsētā Ženēvā.
Pillaja piektdien teiks uzrunu īpašā ANO Cilvēktiesību padomes sēdē, kura sasaukta, lai apspriestu neatkarīgas komisijas atzinumus par cilvēktiesību situāciju Sīrijā.
Neatkarīgā izmeklēšanas komisija pirmdien paziņoja, ka Sīrijas drošības spēki ir izdarījuši noziegumus pret cilvēci, tostarp spīdzinājuši un slepkavojuši bērnus, pēc Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma augstākajos līmeņos dotām pavēlēm.
Komisija ieguva pierādījumus no 233 aculieciniekiem un upuriem par protestu brutālo apspiešanu, bet nav saņēmusi atļauju ierasties Sīrijā.
Iepriekšējais nemieru apspiešanas upuru skaits, kuru ANO paziņoja pirms mēneša, bija ap 3500 cilvēku.
Pillaja minēja jauno upuru skaitu, kuru viņa raksturoja kā "konservatīvu" novērtējumu, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Šie jautājumi tika uzdoti, sākoties sabiedrisko mediju kampaņai, ar kuru tiek propagandēta Cilvēktiesību diena 10.decembrī.
Atbildot uz jautājumu, vai situācija Sīrijā atbilst bruņota konflikta kritērijiem, Pillaja sacīja, ka būtu nepieciešams izpētīt komisijas ziņojumu, lai noskaidrotu, cik plaša ir opozīcijas spēku rīcība.
"Es esmu teikusi, ka pilsoņkarš būs, kad arvien vairāk pārbēdzēju draudēs ķerties pie ieročiem - es to pateicu augustā [ANO] Drošības padomei," sacīja Pillaja.
Komisāres preses sekretārs Ruperts Kolvils vēlāk paskaidroja, ka arvien jaunas ziņas par bruņotu pretošanos valdības spēkiem liecina par situācijas virzību uz pilsoņkaru.
ES ārlietu ministre Ketrina Eštone pirmdien pēc Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas paziņojuma aicināja sasaukt īpašo Cilvēktiesību padomes sēdi.
ES rezolūcijas projektā ir nosodīti "nopietni sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi", kuru izdarījušas Sīrijas varas iestādes, un aicināts iesniegt šos atzinumus ANO Ģenerālajai asamblejai un ANO Drošības padomei.
ANO Cilvēktiesību padome jau ir noturējusi īpašas sēdes par situāciju Sīrijā 29.aprīlī un 22.-23.augustā.
ES ceturtdien nolēma pastiprināt sankcijas pret Sīrijas enerģētikas un finanšu sektoru, lai vērstos pret prezidenta Bašara al Asada režīma īstenoto vardarbīgo nemieru apspiešanu.
ES jau deviņās kārtās noteikusi sankcijas pret Sīriju, kopumā sarakstā iekļautas 74 personas, tostarp Asads, kā arī noteikts Sīrijas jēlnaftas importa embargo.
Sankcijas pret Sīriju noteikusi arī Turcija, kas šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad sankciju noteikšanu izziņoja Arābu līga, kas 16.novembrī apturēja Sīrijas dalību organizācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
