Palestīnieši saka, ka ēku nojaukšana ir mēģinājums izstumt viņus no pilsētas, taču municipālās varas iestādes apgalvo, ka tās vienkārši pildot likumu un nojaucot mājas, kuras uzbūvētas bez nepieciešamās atļaujas.
OCHA norāda, ka vismaz 28% palestīniešu māju Austrumjeruzalemē uzbūvētas bez Izraēlas atļaujām, kuras, pēc iedzīvotāju teiktā, esot gandrīz neiespējami saņemt.
"Tā rezultātā vismaz 60 000 no Austrumjeruzalemē dzīvojošajiem 225 000 palestīniešu riskē, ka Izraēlas varas iestādes nojauks viņu mājokļus," norāda OCHA.
Paziņojumā teikts, ka plānotāji paredzējuši palestīniešu apbūvei tikai 13% no anektētās Austrumjeruzalemes, bet viena trešdaļa ir ekspropriēta apmetņu celtniecības projektiem. Austrumjeruzalēmē apmetnēs dzīvo aptuveni 200 000 ebreju kolonistu.
Izraēliešu apmetnes Austrumjeruzalemē un pārējā Jordānas upes rietumkrastā ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem Tuvo Austrumu miera procesā.
Izraēla anektēja Austrumjeruzalemi pēc šīs pilsētas ieņemšanas 1967.gada sešu dienu karā un pasludināja to par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu".
Šādu rīcību nav atzinusi starptautiskā sabiedrība, un visas ārvalstu vēstniecības atrodas Izraēlas komercgalvaspilsētā Telavivā.
Palestīnieši vēlas padarīt Austrumjeruzalemi par viņiem apsolītās valsts galvaspilsētu.