ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns svētdien aicināja Irānu atgriezties pie kodolsarunām un "steidzami spert soļus, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības ticību, ka tās kodolprogrammas mērķi ir mierīgi".
Kā ziņots, ANO Drošības padome sestdien noteica jaunas sankcijas Irānai sakarā ar tās kodolprogrammu, un Rietumvalstis brīdinājušas Teherānu, ka tā var nokļūt aizvien lielākā starptautiskā izolācijā.

Tikmēr informēti diplomāti norādījuši, ka jaunās sankcijas varētu pamudināt Teherānu vēl vairāk ierobežot starptautisko inspekciju pieeju tās galvenajam kodolobjektam Natanzā.

Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei pagājušajā nedēļā izteicās, ka gadījumā, ja lielvalstis ar Drošības padomes starpniecību "spers nelikumīgus soļus", ignorējot Irānas Islāma republikas tiesības, arī Teherāna "varētu atbildēt un atbildēs ar nelikumīgiem soļiem".

Kā uzskata kāds Vīnē bāzēts diplomāts, faktiski tas nozīmē, ka Irāna uzskatīs, ka šīs sankcijas tai atbrīvo rokas iegrožot Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras inspekcijas Natanzā vai pat apturēt tās pavisam.

Citi avoti gan beidzamo iespēju apšauba, uzskatot, ka Teherāna nevēlēsies nedz zaudēt atlikušos atbalstītājus Nepievienojušos valstu kustībā, nedz dot Amerikas Savienotajām Valstīm ieganstu izšķirties par spēka lietošanu.

Irānas parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Alaedins Borudžerdi svētdien paziņoja, ka parlaments apsvērs atbildi uz jauno rezolūciju pēc persiešu Jaunā gada svinībām, kas beigsies 3.aprīlī, saskaņojot savu nostāju ar kodolnozares amatpersonām.

Tomēr jau tagad viņš nosaucis sankcijas par "neadekvātām un nepieņemamām".

Pēc Borudžerdi teiktā, Teherāna iesaka Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm - Ķīnai, Francijai, Krievijai, Lielbritānijai un ASV, kā arī Vācijai "pēc iespējas drīzāk un bez jebkādiem nosacījumiem atgriezties pie sarunu galda". Šī valstu grupa uzskata, ka Irānai jāaptur urāna bagātināšana, lai varētu sākt sarunas, bet Teherāna šo prasību noraida.

Padomes 15 dalībvalstis sestdien vienbalsīgi pieņēma 1747.rezolūciju, kas paredz paplašināt pagājušā gada decembrī pret Irānu noteiktās sankcijas, jo Teherāna ignorējusi vairākkārtējās prasības pārtraukt urāna bagātināšanu.

Rezolūcija, par kuru tika panākta vienošanās pēc vairāku dienu aizkulišu tirgošanās, aizliedz Teherānai eksportēt ieročus un iesaldē aktīvus ārvalstīs vēl 28 amatpersonām un institūcijām, kuras ir saistītas ar Irānas kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu.

Tā arī ierobežo finansiālo palīdzību un aizdevumus Teherānai un nosaka jaunu 60 dienu pēdējo termiņu, kurā Irānai jāpakļaujas ANO prasībām vai arī jārēķinās ar "turpmākiem atbilstošiem pasākumiem".

Drošības padomes pastāvīgo locekļu - Ķīnas, Francijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV, kā arī Vācijas ārlietu ministri nāca klajā ar paziņojumu, kurā ierosināts "turpināt kontaktus ar Irānas Islāma Republiku, lai rastu savstarpēju pieņemamus ceļus sākt sarunas".

Sešas valstis apliecināja uzticību "sarunu ceļā panāktam risinājumam, kas novērstu starptautiskās sabiedrības bažas".

Taču Irānas ārlietu ministrs Manučehrs Motaki, runādams ANO pēc balsojuma, noraidīja ANO sankcijas kā "nelikumīgu" un "nepamatotu akciju", ko safabricējušas dažas padomes dalībvalstis.

Viņš neatbildēja uz sešu valstu piedāvājumu sākt jaunas sarunas. Kā jau tika gaidīts, sankciju rezolūciju enerģiski atbalstīja Izraēla, kura vairākkārt paziņojusi ka ar kodolieročiem bruņota Irāna nav pieņemama.

Motaki Ņujorkā aizstāja Irānas prezidentu Mahmudu Ahmadinedžadu, kurš piektdienas vakarā atcēla plānu uzrunāt Drošības padomi, jo Teherāna vaino Vašingtonu, ka tā aizkavējusi vīzas izsniegšanu, ko ASV amatpersonas gan noliedz.

Ministrs atkārtoti apstiprināja Irānas tiesības veikt urāna bagātināšanu, kā to nosaka Kodolieroču neizplatīšanas līgums, kuru Teherāna ir parakstījusi.

Savukārt Vašingtona atzinīgi novērtēja jaunās sankcijas un brīdināja Teherānu, ka to sagaida aizvien lielāka starptautiskā izolācija, ja tā nepildīs savas saistības.

"Mēs ceram, ka Irāna rūpīgi izskatīs ārlietu ministru paziņojumu, kas ir ļoti pozitīvs un aicina Irānu iesaistīties sarunās, lai rastu savstarpēji pieņemamu sarunu formulu," pēc balsojuma teica Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

Rietumvalstis pauž aizdomas, ka Teherāna savas kodolprogrammas aizsegā vēlas iegūt savā rīcībā atomieročus, kamēr Irāna to kategoriski noliedz, apgalvojot, ka tās vienīgais mērķis ir iegūt degvielu atomelektrostacijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!