Sarunu gaitā tika nolemts, ka nākamgad tiks uzsāktas sarunas par jaunu globālu klimata vienošanos, kurās pirmoreiz tiks ietvertas visas galvenās siltumnīcefekta gāzu emitētājvalstis. Sarunas par jauno vienošanos jāpabeidz līdz 2015.gadam, un tai jāstājas spēkā 2020.gadā.
Līdz šim lielākā oglekļa piesārņojuma radītāja Ķīna un trešā lielākā tā radītāja Indija bija atbrīvotas no ierobežojumiem kā jaunattīstības valstis, savukārt otra lielākā oglekļa piesārņojuma radītāja ASV nav pievienojusies Kioto protokolam.
Sarunās arī tika panākta vienošanās par to, kāda struktūra būs Zaļā klimata fondam, kuru 2009.gada Kopenhāgenas samitā apņēmās izveidot attīstītās valstis un kuram līdz 2020.gadam jāpiešķir vismaz 100 miljardi ASV dolāru (51 miljards latu) gadā nabadzīgākajām valstīm kā palīdzība klimata izmaiņu ietekmes pārvarēšanai. Durbanas sarunās tomēr netika nolemts, kā iegūt līdzekļus šim fondam.
Durbanas sarunu gaitā Eiropas Savienība (ES), Šveice un Norvēģija atbalstīja Kioto protokolā ietvertās apņemšanās samazināt oglekļa dioksīda emisijas pagarināšanu pēc 2012.gada. 1997.gadā parakstītajā Kioto protokolā apmēram 30 bagātās valstis bija apņēmušās samazināt šīs emisijas līdz 2012.gada beigām.
Nākamā gada vidū paredzēts izlemt, vai šī apņemšanās tiks pagarināta par pieciem vai par astoņiem gadiem.
Japāna, Krievija un Kanāda pirms Durbanas konferences bija likušas saprast, ka negrasās pagarināt savu apņemšanos samazināt oglekļa dioksīda emisijas, ja tāda nebūs juridiski saistoša lielākajām oglekļa piesārņojuma radītājām Ķīnai, ASV un Indijai.