Pēc 12 dienu ilgām sarunām Dohā ir panāktā vienošanās, kas paredz nosacījumus Kiopto protokola darbībai otrajā saistību periodā līdz 2020.gadam, kad, kā paredzēts, spēkā stāsies jauns līgums par klimata pārmaiņu ierobežošanu, paziņoja konferences priekšsēdētājs Abdullāhs bin Hamads al Atijahs.
Konferencē klātesošie pavēstīja žurnālistiem, ka Krievija ir mēģinājusi apturēt Kioto protokola darbības paplašināšanu. Kioto protokola pirmais saistību periods beidzas 31.decembrī.
Bija plānots, ka sarunas noslēgsies piektdien, bet tās tika pagarinātas.
Kioto protokola darbības pagarināšanu atbalstīja Eiropas Savienība 27 dalībvalstu vārdā, Austrālija, Šveice un astoņas industrializētās valstis, kas apņēmās klimatam kaitīgo gāžu izmešus atmosfērā samazināt līdz 2020.gadam. Kopumā pašlaik šīs valstis veido 15% no pasaules kaitīgajiem izmešiem.
Tāpat vienošanās paredz palielināt finansējumu nabadzīgo valstu atbalstam cīņā ar globālo sasilšanu un videi draudzīgāku enerģētikas resursu attīstīšanā.
Pašlaik spēkā esošais Kioto protokols nosaka siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus tikai daļai pasaules attīstīto valstu, un turklāt tie ir attiecināmi tikai uz periodu līdz 2012.gadam. Tādējādi tie nav pietiekami zinātnieku noteiktā mērķa visaptverošu globālo klimata pārmaiņu novēršanai sasniegšanai – globālās temperatūras stabilizēšanai 2 grādu pēc Celsijas skalas virs pirmsindustriālā līmeņa robežā. 1997.gadā parakstītā Kioto protokola pirmajā saistību periodā 2008.-2012.gadā obligāti emisiju samazināšanas mērķi tika noteikti 39 attīstītajām valstīm, taču ASV Kioto protokolu neratificēja, savukārt Kanāda 2011.gadā paziņoja par savu izstāšanos no Kioto protokola .
Pirms Kanādas izstāšanās Kioto protokolu bija parakstījusi 191 ANO dalībvalsts, bet ASV ir vienīgā valsts, kas to ir parakstījusi, bet nav ratificējusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
