Plaši izskanēja arī ASV adresēti aicinājumi apturēt nāvessodu izpildi. Dzēlīga kritika tika veltīta arī situācijai cilvēktiesību jomā Irākas un Afganistānas karu laikā, kā arī attiecībā uz terorismā aizdomās turēto aizturēšanu un nopratināšanu.
Šāds noskaņojums Cilvēktiesību padomē, kurā pārstāvētas 47 ANO dalībvalstis, izsaucis asu pretreakciju no ASV augstāko amatpersonu puses.
"Lai nepaliek nekādas šaubas, Savienotās Valstis nespīdzina un nespīdzinās," uzsvēra ASV Valsts departamenta juriskonsults Harolds Kohs.
Kubas vēstnieks Rodolfo Rejes Rodrigezs aicināja ASV "apturēt kara noziegumus un civiliedzīvotāju nogalināšanu", bet Venecuēlas vēstnieks ieteica Vašingtonai tiesāt par spīdzināšanu atbildīgās amatpersonas.
Tikmēr Ķīna un Krievija atzīmēja progresu veselības aprūpes un izglītības jomās, kā arī mēģinājumus novērst to, ko Krievijas vēstnieks nodēvēja par "vēl riebīgākiem" cilvēktiesību pārkāpumiem konfliktu laikā.
Tomēr abu valstu pārstāvji pieprasīja ātru teroristu aizturēšanas centru slēgšanu, bet Krievija ieteica veikt rūpīgu izmeklēšanu attiecībā uz faktiem par spīdzināšanas izmantošanu, sevišķi Gvantanamo cietumā un Bagramas gaisa spēku bāzē Afganistānā.
Debates ANO augstākajā cilvēktiesību asamblejā notikušas tikai divas nedēļas pēc tam, kad tīmekļa vietne "WikiLeaks" publicēja 400 000 slepenu ASV dokumentu par karu Irākā.
Laikraksts "Washington Post" ceturtdien ziņoja, ka ASV bijušais prezidents Džordž Bušs savos jaunajos memuāros raksta, ka pats personīgi devis atļauju Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) virsniekiem apstrādāt Halidu Šeihu Mohammedu, kurš sevi atzina par galveno 11.septembra teroraktu organizētāju.
Padomes sesija rampas gaismā izvilkusi arī dažus prezidenta Baraka Obamas administrācijai neērtu valsts iekšējos jautājumus.
Eiropas valstis, kā arī Austrālija nāca klajā ar ieteikumiem noteikt moratoriju vai aizliegumu nāvessodam, bet Francija mudināja ASV prezidentu turēt savu solījumu un slēgt Gvantanamo bāzi.
"ASV nonāks neērtā situācijā attiecībā uz vairākām kliedzošām problēmām cilvēktiesību jomā, sākot no nāvessodiem līdz nevajadzīgai imigrantu aizturēšanai," norāda cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" (HRW) pārstāvis Antonio Džinata.
Viņš piebilda, ka "šī ir iespēja ASV apliecināt savu uzticību cilvēktiesībām, akceptējot kritiku un izdarot uzlabojumus".
Uz ANO Cilvēktiesību padomes sēdi ASV nosūtījusi 30 cilvēku lielu delegāciju, kuru vada trīs ministru palīgi.
"Mēs novērtējam iespēju uzlabot situāciju mūsu pašu cilvēktiesību jomā un mēs vēlamies parādīt, ka nedomājam, ka mūsu situācija cilvēktiesību jomā ir perfekta," žurnālistiem atzīmēja ASV vēstniece ANO Cilvēktiesību padomē Ailīna Čemberlena Donahjū.
Ik pa četriem gadiem iznākošā atskaite "Universal Periodic Review" tiek balstīta uz ANO, attiecīgās valsts un nevalstisko organizāciju ziņojumiem.
Lai gan konkrēta rīcība atskaitei neseko, valdībām nākas atbildēt uz citu valstu pārstāvju, īpaši savu kritiķu jautājumiem.
ASV vēstniece atzīmēja, ka delegācijas amatpersonas no Iekšējās drošības dienesta, Pentagona, Tieslietu ministrijas un Valsts departamenta piektdien varētu piedalīties arī neformālās sarunās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
