Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ANO reģionālais bēgļu rīcības plāns desmit valstīs, tai skaitā Baltijas valstīs paredz bēgļu pamatvajadzību, pārtikas, mājokļa, veselības, aizsardzības un iztikas līdzekļu nodrošinājumu.

Piektdien Rīgā norisinājās ANO un Iekšlietu ministrijas rīkotā konference, kurā tika prezentēts reģionālais bēgļu rīcības plāns.

Reģionālais bēgļu aizsardzības plāns ietekmēs vairāk nekā četrus miljonus bēgļu no Ukrainas desmit Eiropas valstīs un ar koordinētu atbalstu starp 243 partneriem papildinās nacionālos rīcības plānus, kurus izstrādājušas valdības, pašvaldības un citas iestādes.

Latvijā tiks iesaistītas 14 humanitārās organizācijas, to skaitā ANO aģentūras, kā arī nevaldības organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Pavisam kopumā projektā iesaistītas 13 ANO aģentūras, 48 starptautiskās nevalstiskās organizācijas (NVO), 148 valstu NVO, 20 ar ticību saistītas organizācijas, viena akadēmiskā iestāde, viena reģionālā organizācija, sešas bēgļu vadītās organizācijas.

Lai papildinātu Latvijas valdības vadīto atbalsta plāna bēgļiem no Ukrainas īstenošanu, ANO un humānās palīdzības partneri sniegs atbalstu tādās svarīgās jomās kā pamatvajadzību nodrošināšana, pārtikas nodrošinājums, mājokļi, veselība, aizsardzība un iztikas līdzekļi.

Latvijai finansējums ir paredzēts 12 miljonu dolāru apmērā, bet kopējās plāna izmaksas visā reģionā sasniegs 1,7 miljardu dolāru. Finansējums netiks piešķirts valstīm, vai valsts iestādēm, bet gan NVO un citām organizācijām.

Reģionālā aizsardzības un risinājumu stratēģija ir vērsta uz četrām galvenajām jomām, nodrošinot, lai visiem bēgļiem no Ukrainas bez diskriminācijas arī turpmāk būtu pieeja teritorijai, juridiskajam statusam un tiesībām uzņemošajās valstīs saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvas noteikumiem vai attiecīgajiem valsts tiesiskās aizsardzības noteikumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem, reģionālajiem un valsts tiesību aktiem bēgļu un cilvēktiesību jomā.

Pastiprināt atbildību cietušo iedzīvotāju priekšā, izmantojot savstarpēju saziņu ar kopienām, efektīvus atgriezeniskās saites un reaģēšanas mehānismus un kopienā balstītu pieeju, palielinot bēgļu no Ukrainas piekļuvi informācijai un informētību par viņu tiesībām, kā arī piekļuvi palīdzībai un pakalpojumiem, izmantojot kopienas vēlamos un uzticamos kanālus, un strādāt, lai atbalstītu kopienu aktīvistu, tostarp bēgļu un sieviešu vadīto organizāciju un citu kopienu organizāciju, jēgpilnu līdzdalību un paplašinātu iespējas.

Atbalstīt tūlītēju palīdzību paaugstināta riska personām, īpašu uzmanību pievēršot ar dzimumu saistītu vardarbību un cilvēku tirdzniecības novēršanai, riska mazināšanai un reaģēšanai uz identificētiem gadījumiem. Aizsargāt bērnus un citus bēgļus ar īpašām vajadzībām un dažādām vecuma, dzimuma un atšķirīgām iezīmēm, kas viņus pakļauj papildu aizsardzības riskiem. Tas ietvers pasākumus, kas vērsti uz garīgās veselības un psihosociālās labklājības veicināšanu.

Šajā stratēģijā galvenā uzmanība tiks pievērsta efektīvas iekļaušanas veicināšanai valstu sistēmās, tostarp veselības aprūpes, izglītības, izmitināšanas, sociālās aizsardzības, darba tirgus un citās sistēmās, bez diskriminācijas un vienlīdzīgi ar valsts pilsoņiem.

Aizsardzības aktīvisti arī uzraudzīs iespējamo spriedzes palielināšanos starp bēgļiem un uzņemošajām kopienām un sadarbosies ar valsts iestādēm un partneriem, lai atbalstītu mierīgu līdzāspastāvēšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!