Tajā nav iekļautas Japānas prasības aizliegt Ziemeļkorejas kuģiem un lidmašīnām ieiet un nolaisties ostās un lidostās visā pasaulē, atbildot uz Ziemeļkorejas apgalvojumu, ka tā pirmdien veikusi kodolizmēģinājumu. Pret šo priekšlikumu acīmredzot enerģiski iebildīs Krievija un Ķīna, kurām padomē ir veto tiesības.
Iepriekšējā rezolūcijas projektā ASV aicināja visas valstis veikt un atvieglot pārbaudes kravām, kas tiek vestas uz Ziemeļkoreju un no tās, lai nodrošinātu pakļaušanos sankcijām. Jaunajā projektā valstīm atļauts pārbaudīt kravas, "ja tas nepieciešams".
Jaunākajā ASV priekšlikumā nav arī iekļauts aicinājums iesaldēt aktīvus, kas iegūti "no citām nelikumīgām darbībām, piemēram, no viltošanas, naudas atmazgāšanas vai narkotiku tirdzniecības". Tomēr tajā pieprasīts, lai valstis iesaldētu aktīvus, kas saistīti ar Ziemeļkorejas ieroču un raķešu programmām.
ASV cer panākt jaunās rezolūcijas pieņemšanu piektdien, sacīja ASV vēstnieks ANO Džons Boltons.
Jaunais projekts joprojām ir saistīts ar ANO Hartas 7.sadaļu, kas paredz vairākus pasākumus, lai novērstu draudus starptautiskajam mieram, sākot ar diplomātisko attiecību pārtraukšanu un beidzot ar jūras blokādēm un militārām operācijām.
Galvenais šķērslis ASV centieniem panākt šīs rezolūcijas pieņemšanu līdz šim bijusi Ķīna, kas vēlas daudz ierobežotāku sankciju paketi, kura būtu saistīta vienīgi ar Ziemeļkorejas kodolprogrammu. Tā uzskata, ka kaimiņvalsts ir jāsoda, taču amatpersonas vēlas, lai sankcijas būtu šaurāk koncentrētas.
Ķīnas vēstnieks ANO Vans Guanja trešdien atkārtoti paziņoja, ka sankcijām jāaprobežojas ar nemilitāriem pasākumiem, kas atļauti ANO Hartas 41.pantā, kurā paredzētas ekonomiskās soda sankcijas, diplomātisko attiecību pārtraukšana vai gaisa ceļojumu aizliegums.
Pārskatītajā ASV rezolūcijas projektā nav minēts 41.pants un ir atstātas dažas militārās sankcijas.
Tāpat kā sākotnējā projektā, kas izplatīts pirmdien, jaunais projekts nosoda kodolizmēģinājumus, pieprasa, lai Ziemeļkoreja bez priekšnoteikumiem nekavējoties atgriežas sešu valstu atbruņošanās sarunās, un paredz noteikt sankcijas par Phenjanas "kliedzošo padomes ignorēšanu".
Tajā jaunā formulējumā iekļauta prasība Ziemeļkorejai "turpmāk neveikt nekādus kodolizmēģinājumus vai ballistisko raķešu startus".
Līdzīgi kā iepriekšējā projektā, arī šajā apgalvots, ka stāvoklis Ziemeļkorejā, īpaši tās iespējamais kodolizmēģinājums, "klaji apdraud starptautisko mieru un drošību".
Projektā vēlreiz pieprasīts, lai visas dalībvalstis nepārdotu Ziemeļkorejai ieročus, luksusa preces un materiālus un tehnoloģijas, kas varētu veicināt Ziemeļkorejas kodolprogrammas, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmu īstenošanu.
Ķīnas nostāja radījusi vilšanos Japānā, kas vairāk par citām valstīm cenšas panākt stingrāku sankciju noteikšanu.
Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, kura kandidatūru Drošības padome nominējusi nākamā ANO ģenerālsekretāra amatam, atbalsta ātru rezolūcijas pieņemšanu. Viņš bija ieradies Ņujorkā, lai tiktos ar diplomātiem pirms Ģenerālās Asamblejas balsojuma, kas viņu oficiāli izvirzīs par Kofi Annana pēcteci.
Boltons teica, ka "domstarpības pastāv dažās jomās" un ASV ir gatava turpmākām diskusijām, taču vēlas panākt "enerģisku un ātru reakciju" līdz nedēļas beigām.
Trešdien Annans mudināja ASV risināt divpusējas sarunas ar Ziemeļkoreju un aicināja šo komunistisko valsti nepasliktināt jau tā "ārkārtīgi grūto" situāciju.
ASV ir atteikusies risināt divpusējas sarunas ar Ziemeļkoreju un pieļauj tās vienīgi sešu pušu sarunās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
