Hakeru grupējums "Anonymous" ir viens no netveramākajiem un vienlaikus spēcīgākajiem "interneta iemītniekiem". Neviens nezina pat "Anonymous" dalībnieku jeb anonu aptuveno skaitu, taču to pastrādātais tiek atspoguļots ziņās visā pasaulē.
Par grupējuma simbolu kļuvusi Gaja Foksa maska, pazīstama arī kā Vendetta maska, kura pirmo reizi savā tagadējā izskatā parādījās 19. gadsimta vidū radītos zīmējumos.
Par mūsdienu leģendu kļuvušais Fokss, cīnoties pret protestantismu Anglijā, 1605. gadā piedalījās neveiksmīgā mēģinājumā uzspridzināt Lielbritānijas parlamenta ēku. 19. gadsimtā viņa tēls no negatīva līdz ar romantizētu romānu pārtapa pozitīvā, bet vēlāk kļuva par kopēju simbolu jebkāda veida pretestībai pret pastāvošo varu.
Globālu atpazīstamību tomēr Fokss ieguva līdz ar Alana Mūra 80. gados radīto komiksu sēriju "V ir Vendeta" un tās 2005. gada ekranizāciju ar tādu pašu nosaukumu. Visticamāk, "Anonymous" izmantoja mirkli, kad šis senais britu pretestības simbols bija ieguvis vispasaules atpazīstamību, lai arī paši gūtu ievērību.
2003. gadā "4chan" tīklā radītā grupa pirmo reizi Rietumu mediju virsrakstos parādījās 2008. gadā, draudot uzbrukt un iznīcināt scientoloģijas baznīcu, bet Latvijā pirmās atsauksmes par viņu darbu parādījās 2010. gadā līdz ar grupējuma atbalstu organizācijas "WikiLeaks" veiktajai slepeno ASV dokumentu publiskošanai.
Šo gadu laikā "Anonymous" ienaidnieku saraksts ir izaudzis visai garš, aptverot gan privātas organizācijas, gan spēcīgu valstu drošības iestādes. Pēc to uzbrukumiem nav iespējams pat noteikt aptuvenu grupējuma dalībnieku politisko vai ideoloģisko pārliecību, jo dažkārt draudi un uzbrukumi tiek veikti pat pret savstarpēji pretējām pusēm.
Piedāvājam iepazīties ar dažām lielākajām "Anonymous" kampaņām, kuras izpelnījušās dažādu valstu mediju uzmanību:
Hakeru grupējuma "Anonymous" dalībnieki līdz pat 2008. gada sākumam interneta vidē bija pazīstami galvenokārt ar dažādiem interneta jokiem, jeb "Lolz". Viņi dažādos interneta forumos vienojās par kādu vietņu uzlaušanu vai īslaicīgu darba bloķēšanu, taču tas galvenokārt tika darīts, lai kopēji pasmietos par savu upuru drošības sistēmu "caurumiem".
2008. gada janvārī uzsāktais "Project Chanology" pret scientoloģijas baznīcu bija pirmā apzināti koordinētā uzbrukumu sērija, kura tika pamatota ar ideoloģisku mērķi.
Uzbrukumi sākās pēc tam, kad "Youtube" vietnē tika publicēts un vēlāk dzēsts video, kurā ASV populārās scientoloģijas baznīcas pazīstamākais pārstāvis Toms Krūzs aizrautīgi stāstīja, ka tikai šī baznīca spēj palīdzēt grūtos brīžos. Pēc tā parādīšanās daudzi Rietumu lielākie mediji ļoti kritiski vērtēja Krūza "slimīgo" stāstījumu, bet baznīca pēc šādas kritikas to centās dzēst no visām interneta vietnēm.
"Anonymous" paziņoja, ka šī absurdā vēršanās pašiem pret savu video ir runas brīvības ierobežošana, un uzsāka kampaņu pret baznīcu, paziņojot, ka scientoloģijas baznīca pazudīs no interneta. Hakeri bloķēja dažādas ar baznīcu saistītas interneta vietnes, uzsāka publisku kampaņu, vēršot ASV varasiestāžu uzmanību neskaidrajai baznīcas nodokļu nomaksai, kā arī sarīkoja pirmās protesta akcijas, kuru dalībnieki vilka slavenās Gaja Foksa maskas.
Uzbrukumu sērija pret baznīcu izrādījās pārāk vāja uzstādīto mērķu sasniegšanai. Reliģiskā iestāde izvērsa pretēju kampaņu, kura guva atsaucību pat baznīcas kritiķu vidū, jo norādīja, ka hakeri paši ar centieniem kādu "izslēgt no interneta" ierobežo vārda brīvību.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Pēc tam, kad 2010. gadā Džuliana Asanža izveidotā un vadītā organizācija "WikiLeaks" publiskoja vairākus simtus tūkstošu slepenu ASV dokumentu, atmaskojot ne tikai ASV, bet arī citu valstu politisko "virtuvi", pret viņu vērsās daudzas valstis un organizācijas. Starp tām bija arī maksājumu karšu "Visa" un "Mastercard" operatori, kuras liedza veikt pārskaitījumus uz "WikiLeaks" kontiem.
Pēc šī gājiena "Anonymous" paziņoja, ka vērsīsies pret visiem vārda brīvības pretiniekiem un izvērsa "Operation Payback" jeb "atmaksas operāciju", dažu dienu laikā bloķējot "Mastercharge" un "Visa" mājaslapas, kā arī interneta maksājumu sistēmas "Paypal", Zviedrijas prokuratūras, kādas Šveices bankas un pat ASV politiķes Sāras Peilinas interneta vietnes.
Savukārt Latvijas Satiksmes ministrijas Transporta un sakaru drošības nodaļas vadītājs Māris Andžāns tolaik aģentūrai LETA stāstīja, ka, lai gan Latvijā neviens uzņēmums vai valsts iestāde nav izsaukusi "kiberanarhistu" uzmanību, tiek darīts viss, lai valsts būtu gatava iespējamiem datu drošības incidentiem.
"Šie notikumi skaidrāk parāda to, ka neviena valsts un neviens subjekts nav pilnībā pasargāts no informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem. Tāpēc arī darām visu iespējamo, lai Latvija būtu pēc iespējas labāk sagatavota dažāda veida informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem," skaidroja Andžāns.
2011. gadā FIB aizturēja 16 cilvēkus saistībā ar šiem uzbrukumiem. 11 no viņiem dzīvoja dažādos ASV štatos, viens Lielbritānijā, bet četri - Nīderlandē.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Izsmejot valstu un privātu kompāniju centienus stiprināt interneta drošību, "Anonymous" sadarbībā ar "LulzSec" 2011. gadā īstenoja plašu kampaņu "Operation AntiSec" jeb "pretdrošības kampaņu".
Tās ietvaros hakeri uzlauza dažādu ASV, Brazīlijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Zimbabves, Tunisijas un citu valstu drošības dienestu, kā arī NATO interneta vietnes un datu bāzes, un tajās atrasto slepeno informāciju publiskoja.
Tāpat notika uzbrukumi arī "Apple", "Petrobras" un citām kompānijām. Kampaņas ietvaros tika uzlauztas arī laikrakstu "The Sun" un "The Times" interneta vietnes, kurās hakeri ievietoja viltus ziņas par to īpašnieka Rūperta Mērdoka nāvi. Savukārt "The Fox News" "Twitter" kontā huligāni publicēja vēsti par ASV prezidenta Baraka Obamas noslepkavošanu.
Turpmākā gada laikā drošības iestādes par dalību šajās kampaņās aizturēja vairākus desmitus cilvēku dažādās pasaules valstīs.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Īsi pēc tam, kad 32 gadus vecais Norvēģijas pavalstnieks Anderss Bērings-Breivīks Oslo sarīkoja sprādzienu, kurā gāja bojā astoņi un ievainojumus guva 15 cilvēki, un Utejas salā nogalināja 69 cilvēkus un vairāk nekā 90 ievainoja, "Anonymous" uzlauza viņa "Twitter" profilu, aicinot slepkavas vārdu nodot aizmirstībai.
"Mēs gribam, lai Anderss tiek aizmirsts. Mēs esam pret to, ka viņš izpelnās epitetus - "monstrs" un "maniaks". Medijiem vajadzētu viņu atzīt par nožēlojamu un tukšu vietu. Aizmirstiet par viņu," tolaik rakstīja hakeri.
Citas "Anonymous" kampaņas:
2011. gada gada beigās "Anonymous" uzlauza ASV analītisko pētījumu kompānijas "Stratfor" (Strategic Forecasting) interneta vietni, kā arī iekļuva kompānijas sistēmās. Hakeri piekļuva 850 "Stratfor" pasūtītāju datiem, kā arī 75 000 centra abonentu kredītkaršu informācijai un e-pasta datiem, kurus vēlāk publiskoja "WikiLeaks" lapā.
Hakeru publiskotie dati satur konfidenciālas ziņas par 221 Lielbritānijas aizsardzības ministrijas pārstāvi un 242 NATO darbiniekiem. Tāpat publiskotas ziņas par britu premjeram pakļautās Apvienotās izmeklēšanas organizācijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, policijas un Ministru Kabineta sekretariāta darbiniekiem, kā arī viņu darbu stratēģiju, piemēram, kukuļošanas kārtību informācijas iegūšanai.
Tostarp atklātībā nonāca arī bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera un bijušā ASV viceprezidenta Dena Kveila personiskā informācija.
Citas "Anonymous" kampaņas:
2012. gada maijā īsi pirms Vladimira Putina atgriešanās Krievijas prezidenta amatā, kad to četrus gadus jau bija ieņēmis Dmitrijs Medvedevs, hakeru organizācijas pārstāvji "Twitter" paziņoja, ka ir apturējuši Krievijas prezidenta oficiālās tīmekļa vietnes darbību. "Kremlin.ru" uz kādu laiku nebija lietotājiem pieejama.
Apmeklējot vietni "Kremlin.ru", lietotājiem bija redzams paziņojums: "Savienojuma gaidīšanas laiks ir beidzies." Iepriekš hakeri jau bija uzbrukuši divām Putina partijas "Vienotā Krievija" reģionālajām interneta vietnēm.
"Anonymous" brīdināja uzlauzt arī "government.ru" un "premie.gov.ru", kā arī izteica atbalstu protesta akcijas "Miljonu maršs" dalībniekiem, solot palīdzēt protestētājiem, uzlaužot "melīgās valsts vietnes". Ziņu, vai tas izdevies, gan nav.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Latvijā Gaja Foksa masku pirmo reizi protestos varēja redzēt 2012. gadā Pirātu biedrības rīkotajos protestos pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement", ACTA) un pastāvošo autortiesību kārtību Latvijā.
Pret ACTA vērsti pasākumi šajā laikā notika visā pasaulē, tostarp Rīgā tādi notika pat vairākkārt viena gada laikā.
Tajos sanākusī publika bija visai raiba un mainīga - kamēr vairāki patiesi iestājās pret nolīgumu, pulcēšanos iespēju izmantoja arī antiglobālisti un tā dēvētie antifašisti, bet pati Latvijas Pirātu biedrība pasākuma laikā centās kuplināt savas rindas.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Ne reizi vien "Anonymous", bloķējot dažādu valstu drošības iestāžu interneta vietnes, kā arī iekļūstot iestāžu serveros un pēcāk publiskojot tajos atrasto slepeno informāciju, ir atriebušies par dažādu tā saucamo pirātu portālu, piemēram, "MegaUpload" un "The Pirate Bay" slēgšanu vai darbības ierobežošanu.
Viens no aktīvākajiem šajā ziņā bija tieši 2012. gads, tostarp gada nogalē hakeri uzbruka Zviedrijas valsts centrālās bankas, Zviedrijas Institūta un drošības dienesta "Sapo" mājaslapām, tās bloķējot. Uz laiku nebija pieejama arī parlamenta mājaslapa, kā arī hakeru uzbrukuma mēģinājumi konstatēti Zviedrijas Apelāciju tiesas, valsts policijas un Zviedrijas tiesu interneta vietnēs.
Šī kampaņa, kas esot bijusi vērsta pret Zviedriju kopumā, tika pieteikta jau laikus, norādot, ka tas būs grupējuma "lielākais darbs, kāds jebkad darīts". Kā tika skaidrots, tā bija atriebība par Zviedrijas policijas veiktajiem reidiem pie mājaslapu uzturētāja "PRQ", kas bija nodrošinājis vietņu "The Pirate Bay" un "WikiLeaks" darbību.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Jau vairākus gadus 25. jūnijā, atzīmējot Korejas kara jeb militārā konflikta starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju sākumu, starp abām valstīm notiek aktīvs kiberkarš.
Līdz šim lielākā tā aktivitāte konstatēta 2013. gadā. Hakeru uzbrukums šajā gadā ietekmēja desmitiem tūkstošus Dienvidkorejas datorlietotāju un paralizēja vairāku banku un raidsabiedrību darbu.
Vainu par to neviens nav uzņēmies, bet tiek uzskatīts, ka uzbrukumu veikusi hakeru apvienība "Tumšā Seula", kuru visticamāk veido un finansē Ziemeļkoreja. Lai gan vairāku uzbrukumu gadījumā Dienvidkorejas vietnēs bija ievietoti "Anonymous" attēli vai šim grupējumam raksturīgi paraksti, "Anonymous" savu saistību ar tiem noliedz.
Tajā pat laikā organizācija norāda, ka šajā datumā jau ikgadēji veic uzbrukumus Ziemeļkorejas mediju un valsts iestāžu interneta vietnēm.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Kopš tā Krievijas agresijas Ukrainā, okupējot Krimu un uz Ukrainas austrumiem nosūtot karavīrus, pieaugusi arī "Anonymous" aktivitāte pret Krievijas bankām, valsts iestādēm, kā arī Krievijas atbalstīto Krimas, Luhanskas un Doņeckas vietvaru interneta vietnēm.
Visai biežus uzbrukumus pērn piedzīvojušas Krievijas prezidenta, zīmola "Россия", kā arī Krievijas ieceltā Krimas reģiona pārvaldes interneta vietnes. Pagājušā gada sākumā vairāki uzbrukumi fiksēti arī pret mediju vietnēm "Lenta.ru", "RIA Novosti", kā arī "Pirmo kanālu". Krievijas puse šos uzbrukumus norakstīja uz Kijevas hakeriem.
Nesaistīti ar šiem uzbrukumiem pret Krievijas iestādēm un bankām kiberuzbrukumus īpaši aktīvi jau kopš 2013. gada vidus veic arī hakeru grupa, kas sevi dēvē par "Anonymous Caucasus". Viņi norāda, ka savu darbību vērš, protestējot pret Krievijas politiku Kaukāzā, ne Krimā vai Ukrainas austrumos.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Līdzīgi kā tas noticis jau minētajā gadījumā, kad Ziemeļkoreja savus kiberuzbrukumus cenšas slēpt aiz "Anonymous" maskas, tā mēģina darīt arī citi. Ar slavenā hakeru grupējuma vārdu savulaik slēpti arī uzbrukumi Latvijas interneta vietnēm.
Hakeri, kas sevi dēvēja par "Anonymous Ukraine", 2013. gada novembrī NATO un tās partnervalstu militāro mācību "Steadfast Jazz 2013" laikā veica kiberuzbrukumus Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.
Vairākas valsts iestāžu interneta vietnes tika vizuāli izķēmotas, bet Aizsardzības ministrijas mājaslapa esot bijusi pakļauta servisa atteices uzbrukuma mēģinājumam, ar ko attiecīgie speciālisti veikli tikuši galā. Rezultātā, lai arī lapas darbība bija palēnināta, tomēr piekļuve tai netika liegta.
Kā vēlāk skaidroja Aizsardzības ministrijas paspārnē esošā Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība, pret Latviju kiberuzbrukumi veikti no IP adresēm Krievijā. Savukārt "Anonymous" oficiālajos profilos nekāda informācija par šiem uzbrukumiem neparādījās, kas grupējumam nav raksturīgi.
Citas "Anonymous" kampaņas:
Pēdējais starptautiskā hakeru grupējuma "Anonymous" paziņojums, kurā tas piesaka karu islāma ekstrēmistiem, solot atriebties par uzbrukumu satīras laikrakstam "Charlie Hedbo", jau ir ieguvis plašu atbalstu visā pasaulē.
Savā paziņojumā "Anonymous" norāda, ka viņi atradīs visas ar teroristiem saistītās interneta vietnes un sociālo tīklu profilus un tos likvidēs. Video esot vēstījums teroristu organizācijām "Al Qaeda", "Islāma valsts", kā arī citiem teroristiem.
Hakeri norāda, ka atriebs teroraktā nogalinātos. "Mēs atriebsimies viņu vārdā, mēs novērosim jūsu aktivitātes internetā un atslēgsim visus jūsu sociālo tīklu profilus," teikts video.
Dienu vēlāk hakeri paziņoja par pirmo interneta mājaslapas upuri operācijā "Charlie Hebdo" - vietni "ansar-alhaqq.net", ko Francijas laikraksti nosaukuši par franču džihādistu mājaslapu. Patlaban vietne vairs nav pieejama.
Citas "Anonymous" kampaņas: