Eiropas Kosmosa aģentūras satelīts "Sentinel 1" fiksējis visu laiku lielākā reģistrētā ledus gabala atdalīšanos no Antarktīdai pieguļošajiem ledājiem, atsaucoties uz zinātniekiem, vēsta "EuroNews".
Pār tā dēvēto Lārsena C ledus šelfu vairākus gadus veidojās plaisa, kura kļuva īpaši gara pērnā gada decembrī, sasniedzot gandrīz 80 kilometru garumu.
Kopš tā laika plaisas garums sasniedzis vairāk nekā 100 kilometru garumu, faktiski atdalot vairāk nekā 5800 kvadrātkilometru lielo aisbergu no kontinenta. Salīdzinoši tas aizņem tikpat lielu platību, cik visa Ziemeļkurzeme - Ventspils, Talsu, Dundagas un Rojas novadi kopā.
Dažas tuvākās desmitgades ledus gabals vēl varētu palikt Antarktīdas krastu tuvumā, tomēr pēc tam tas sadalīsies, uz visiem laikiem mainot Antarktīdas ainavu. Ledus šelfi ir vairākus simtus metru biezi ledus slāņi, kuri peld virs okeāna. Tiem atdaloties, iepeldot dziļāk okeānā un izkūstot, ledāji, kuri atrodas kontinenta iekšzemē, varētu sākt kust aizvien ātrāk, brīdina zinātnieki.
Izvēloties "kartes skatu", redzams, kur atrodas šelfi un kur – kontinenta cietzeme:
Pēdējo desmitgažu laikā no Antarktīdas atdalījušies jau vairāki ledus šelfi, tostarp tā dēvētais Lārsena B šelfs, kas sadalījās un izkusa 2002. gadā. Pēc atdalīšanās šelfi parasti sadalās sīkākos aisbergos un iepeld dziļāk okeānā, dažkārt pat sasniedzot ap Dienvidameriku ejošos ūdens ceļus un apdraudot kuģus.
