Gandrīz piecdesmit gadus Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) pastāvēja politiskā un sociālā iekārta, kura nodrošināja valstī dzīvojošās baltās rases minoritātes pārākumu pār daudzskaitlīgākās melnās rases pārstāvjiem. Šī rasu nošķirtības sistēma, kas pazīstama kā aparteīds, pastāvēja no 1948.gada līdz pat 1994.gadā īstenotajām demokrātiskajām vēlēšanām, tomēr daudz kas par to atgādina vēl šodien.

Tiek uzskatīts, ka 1990.gada 11.februārī, atbrīvojot anti-aparteīda aktīvistu Nelsonu Mandelu pēc 27 cietumā pavadītajiem gadiem, tā brīža DĀR prezidents Frederiks Vilems de Klerks uzsāka šīs rasistiskās sistēmas maiņu. Lai to pavisam atceltu, bija nepieciešami vēl gandrīz četri gadi, masveida mītiņi, visaptverošas likumu izmaiņas un pat starptautiskas sarunas.

Tomēr arī šodien, 25 gadus pēc Mandelas izlaišanas no cietuma, DĀR lielākās pilsētas Johannesburgas centrā atrodas 173 metrus augsts debesskrāpis, kurš par aparteīdu atgādina katru dienu. Āfrikas visu laiku augstākā dzīvojamā ēka "Ponte Tower" atklāta 1975.gadā un tautā iemantojusi iesauku "aparteīda tornis".

Brutālisma stilā projektētā cilindriskā ēka iemiesoja rasistiskās valsts sistēmas pamatideju: tās ārējā perimetrā dzīvoja bagātie baltādainie dienvidāfrikāņi, bet iekšējā aplī - viņu melnādainie kalpi. Pēc debesskrāpja uzbūvēšanas tas ilgus gadus tika uzskatīts par vienu no prestižākajiem un pieprasītākajiem luksusa klases mājokļiem visā DĀR.

Ēkas ārējā aplī dzīvokļi bija plaši, un atkarībā no stāva, kurā tie atradās, no to logiem pavērās grandiozs skats uz Johannesburgu. Augšējos stāvos dzīvokļi pat tika veidoti divos un trīs stāvos.

Tikmēr iekšējā aplī dzīvojošajiem logi bija vērsti vienīgi uz ēkas vidū esošo šahtu, sauktu arī par "kodolu". Pa tiem varēja redzēt tikai pretī esošo vienādo logu rindas, bet saules stari aplaimoja vien retos augšējo stāvu dzīvoklīšus, pārējos valdīja mūžīga krēsla.

Arhitekta Manfrēda Hermera 54 stāvus augstā ēka piedzīvoja krasas pārmaiņas pēc aparteīda sistēmas atcelšanas. Pārsvarā bagāto baltādaino apdzīvotajā rajonā, kurā atradās arī debesskrāpis, strauji uzplauka noziedzība. Rajona agrākie iedzīvotāji pārvācās uz drošākiem pilsētas rajoniem, bet "Ponte Tower" milzīgās ēkas tukšajos dzīvokļos ienāca vairāki bruņoti grupējumi. Drīz vien, nespēdami cīnīties ar noziedzību, torni likteņa varā pameta pat ēkas īpašnieki.

Ēkas lepnie dzīvokļi dažu gadu laikā tika pilnībā izlaupīti un izdemolēti, visu lieko izsviežot tās centrālajā "šahtā". Līdz šai dienai tā saucamais "kodols" ir piepildīts ar atkritumiem trīs līdz piecu stāvu augstumā. Pēc vairākkārtējas ēkas īpašnieku maiņas un narkotiku izplatītāju bandu pārvākšanās uz netālu esošo pamesto "Sands Hotel" namu, situācija milzu namā atkal ir uzlabojusies.

Ēka piedzīvojusi jau vairākus neveiksmīgus mēģinājumus uzsākt visaptverošu renovāciju, bet, kopš 2009.gadā to iegādājās viens no valsts lielākajiem konglomerātiem "Kempston group", tajā atkal tiek izīrēti dzīvokļi. Uz torņa jumta uzstādīts dienvdu puslodē lielākais reklāmas plakāts, bet pati ēka atkal tiek apsaimniekota, nodrošinot īrniekiem ūdensapgādi, elektrību un kanalizāciju.

Tās apakšstāvos esošie dzīvokļi patlaban ir sadalīti nelielās dzīvojamajās platībās, kuras galvenokārt īrē ne tik turīgie melnādainie DĀR galvaspilsētas iedzīvotāji, bet augšējos stāvos izveidoti vairāki milzīgi dzīvokļi, kurus īrējot vien daži baltādainie.

Milzīgajā debesskrāpī stāvu pa stāvam atkal atsākti renovācijas darbi, un tā īpašnieki cer "aperteīda tornī" reiz atkal atgriezt agrāko dzīvību un atjaunot tā luksusa mājokļu slavu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!