Apdraudēts Berlīnes mūra slavenākais zīmējums
Foto: AFP/Scanpix

Tāda Berlīnes mūra slavena zīmējuma kā Brežņava un Honekera skūpsts liktenis ir apdraudēts, jo tas atrodas uz vēsturiskās sienas posma, kuru paredzēts nojaukt dzīvokļu mājas celtniecības dēļ, vēsta laikraksts "The Guardian".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mākslas darbs, kurā attēlots kaislīgs kādreizējā PSRS līdera Leonīda Brežņeva un Austrumvācijas Ērika Honekera skūpsts, ir kļuvis par vienu no centrālajiem apskates objektiem uz garākā vēl atlikušā Berlīnes mūra posma.

1,3 kilometru garais mūris, ko apgleznojuši mākslinieki no visas pasaules, ir viens no apmeklētākajiem Vācijas galvaspilsētas tūrisma objektiem, bet tagad vairākus tā posmus paredzēts nojaukt, lai jaunā dzīvokļu kompleksa iedzīvotāji varētu brīvi piekļūt Šprē upei.

"Visi gleznojumi ir kļuvuši par brīvības simbolu Eiropā un Berlīnē. Atšķirībā no pārējās pilsētas, kur mūris lielākoties ir nojaukts, šeit ir neatkārtojama iespēja saglabāt lielu daļu no tā, kas reiz bija nāves josla. Ja jūs izņemat posmus, jūs iznīcināt šīs vietas autentiskumu," stāsta 54 gadus vecais franču mākslinieks Tjerī Nuārs, kurš ir autors gleznojumiem "galvas ar lielajām lūpām".


Projekta pretinieki uzskata, ka atsevišķu mūra posmu nojaukšana iznīcinās "Austrumu puses galerijas" estētiskumu, kā arī aizskārs pie Berlīnes mūra bojāgājušo cilvēku piemiņu.

"Šajā pašā vietā cilvēki gāja bojā un ideja celt šeit luksusa dzīvokļus ir kā uzcelt degvielas uzpildes staciju Berlīnes muzeju priekšā," stāsta Berlīnes naktskluba "Sage" vadītājs, kurš pārstāv vairākus augsta līmeņa pilsētas klubus, kas iestājas pret projektu.

Pilsētas amatpersonas laikrakstam apstiprināja, ka daļu mūra posmu paredzēts demontēt. Tas ne tikai atbrīvošot vietu dzīvokļu celtniecībai, bet arī došot iespēju izveidot gājēju un velosipēdistu celiņus, kā arī nodrošinās ārkārtas gadījumu izeju no blakus esošā Šprē parka.

Berlīnes mūris bija viens no Aukstā kara sašķeltības simboliem Eiropā. Gandrīz 160 kilometrus garo mūri komunistiskā Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) sāka celt 1961. gadā, lai pārtrauktu iedzīvotāju bēgšanu uz Rietumiem. Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, ko uzskata par Aukstā kara beigu datumu.

Pašlaik no Berlīnes mūra saglabājušies vien nelieli posmi, kas kopumā mērāmi apmēram trīs kilometru garumā. Tie ir atjaunoti un iekļauti vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā un kļuvuši par iecienītu tūristu apskates objektu. Tomēr daudziem berlīniešiem tie saistās ar gadiem ilgām ciešanām un apspiestību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form