Foto: AFP/Scanpix/LETA

Skaudrs pārtikas trūkums savulaik pluinījis Eiropas nācijas un pagājušajā gadsimtā politisku iemeslu dēļ izpļāva miljonus totalitāru varu sagrābtās Eirāzijas valstīs. Tomēr kopš 80. gadiem, ja neskaita Ziemeļkorejas fenomenu, bads kļuvis par teju ekskluzīvu Āfrikas parādību.

Mazs tumšas ādas krāsas bērniņš ar mušām nolipušu galvu un uzpūstu vēderu pat kļuvis par mūsdienu bada un diemžēl nereti arī visa Āfrikas kontinenta simbolu tikpat ļoti, cik lauvas un zebras. Tomēr palīdzības saucieni no melnā kontinenta pieklusuši, un arī globāla mēroga līdzekļu vākšanu pasaulslavenu zvaigžņu mutes vairs nesludina.

Āfrika 19. gadsimtā ieguva melnā vai tumšā kontinenta vārdu, jo eiropieši par spīti plašu teritoriju pakļaušanai visā pasaulē, līdz pat gadsimta nogalei nezināja, kas tajā atrodas tālāk par piekrastes zonu. Lielā mērā kontinents joprojām palicis melns – Rietumu pasaule pavirši seko līdzi Āfrikā notiekošajam. Arī reiz tik aktīvās līdzekļu vākšanas kampaņas badacietējiem un palīgā saucienu pēkšņais gals tam ir spilgts apliecinājums. Kontinents tā arī palicis neizprasts.

Rietumi 1980. gadā gandrīz nepamanīja apmēram 60 tūkstošu cilvēku nāvi no bada Ugandā, un pārtikas trūkumu Mozambikā tās pilsoņkara laikā, kas jau desmitgades pirmajā pusē prasīja ap 100 tūkstošu dzīvību. Tobrīd pasaule tikai sāka aptvert Sarkano khmeru zvērību apmērus Kambodžā, kur cita starpā arī no pārtikas trūkuma bojā aizgāja līdz pat diviem miljoniem iedzīvotāju.


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!