Starptautiskā teroristu tīkla "Al Qaeda" slavenākais pārstāvis Osama bin Ladens sākotnēji nemaz nav bijis grupējuma līderis un citi biedri viņu vēlējušies izstumt, savukārt pats grupējums nav bijis krasi noskaņots pret ASV, vēsta medijs "Vice".

To pētnieks Flags Millers secinājis, izpētot audiokasetes, kas pēc ASV vadītā iebrukuma Afganistānā atrastas mājā Kandahārā, kur no 1997. līdz 2001. gadam dzīvoja Osama bin Ladens.

Aptuveni 1500 kasešu kolekcijā, kas sākotnēji nonāca raidsabiedrība CNN rokās, bija musulmaņu sludinātāju, reformatoru un radikāļu runas pat no sešdesmitajiem gadiem.

Millers, kurš ir lingvistiskās antropoloģijas pētnieks, izanalizējis dažus desmitus iepriekš netulkotu bin Ladens runu, kas ierakstītas laika posmā no astoņdesmito gadu beigām līdz 2001. gadam, nonākot pie pārsteidzošiem secinājumiem.

Neuzticas bin Ladena bagātībai

Bin Ladens sākumā nebija "Al Qaeda" līderis, patiesībā grupējums vēlējās viņu izstumt, norāda Millers. Sākotnēji Rietumu izlūkošanas dienestu un tiesībaizsardzības rindās "Al Qaeda" visbiežāk saistījās ar kādu apmācību nometni Afganistānas austrumos ar nosaukumu "Al-Faruq". Dibinātu 1980. gadu beigās, nometni galvenokārt vadīja Ēģiptes un Ziemeļāfrikas kaujinieki, kuru mērķis bija gāzt islāma pasaules valdošos režīmus.

Šie līderi neuzticējās bin Ladena Saūda Arābijas izcelsmei un bagātībai. Kāds teikums "Al Qaeda" dibināšanas statūtos norāda: "Ne kaujinieku komandieris, ne viņa sabiedrotie nedrīkst būt no kādas Persijas līča valsts vai Jemenas."

Tā kā viņam neļāva ņemt līdzi savus uzticamākos Saūda Arābijas un Jemenas miesassargus, bin Ladenam nācāt meklēt atbalstu un reklamēt sevi ārpus islāma pasaules.

Primārie ienaidnieki Arābu pasaulē

Lai gan "Al Qaeda" parasti atšķiras no citiem kaujinieku un teroristu grupējumiem ar neapšaubāmu ASV un Rietumu nīšanu, organizācijas sākotnējo līderu prioritāte bija vairāki ienaidnieki, no kuriem nozīmīgākie bija Arābu pasaules autoritārie vadītāji.

Kopš 1993. gada bin Ladens savās runās atturējās pieminēt kaujinieku darbības vēršanu pret ASV, par spīti faktam, ka ASV spēki jau trīs gadus atradās viņa dzimtenē.

Bin Ladens to uzskatīja par Saūda Arābijas okupāciju: "Neticība ir ieskāvusi Divu Svētnīcu (Mekas un Medīnas) zemi, gluži kā roku žņaudzoša aproce. Mēs lūdzam Dievu atbrīvot musulmaņus un aizsargāt mūsu Divas Svētnīcas."

Taču turpinājumā viņš savas dusmas vērsa uz pašiem musulmaņiem: "No austrumiem nāk šiītu "noliedzēji"... Un tad vēl ir tie, kas ir iejūtīgi pret viņiem un uzgriež muguru apspiestajiem. Ja vēlaties, paklausieties ziņas. Viņu saucieni ir: "Viena arābu sabiedrība ar mūžīgu vēsti – vienotība, brīvība, sociālisms!"

Turpmākajos gados bin Ladens atturējās no līdzīgiem apgalvojumiem, īpaši tad vēstījums bija paredzēts visai pasaulei. Vienots islāma terorisma tīkls guva liekāku atbalstu, nekā tāds, kas sadalīts grupējumos.

'Kara pieteikums' ASV

Bin Ladena bēdīgi slavenais "Kara pieteikums Amerikas Savienotajām Valstīm" 1996. gadā nebija ne aicinājums, ne kara pieteikums, uzskata Millers. To bin Ladenam piedēvēja Rietumu žurnālisti un tulkotāji, kas vēlējās pievērst uzmanību pieaugošajām arābu dusmām par ASV sankciju, kas vērstas pret Sadamu Huseinu, postošo ietekmi uz irākiešiem.

Runa, kurā 15 rindiņas angļu tulkojumā bieži tikušas saīsinātas vai izlaistas, labāk saprotama kā vēstījums Saūda Arābijas monarhijai, brīdinot to par kaujinieku sacelšanos, ja tā turpinās upurēt arābu un islāma kultūras vērtības Rietumu sekulārismam.

Risks pastiprināt ietekmi

Arābu valodā "Qaeda" nozīmē "pamats" vai "noteikums". Tikai vienreiz audiokasetēs šis vārds dzirdams tādā nozīmē, kādā to izmanto šodien – bin Ladena globālā teroristu organizācija, kuras mērķis ir uzbrukt ASV. Tas dzirdams 2001. marta ierakstā, kad Rietumi jau šim vārdam bija piešķīruši citu nozīmi.

Neskaitāmos gadījumos "Qaeda" lietots sprediķos un lekcijās par islāma ētikas, teoloģijas, likuma un lingvistikas pamatvērtībām. Ir būtiski pamatoties uz vispārīgām zināšanām un precedentiem, taču, atbalstot kādu pieņemtu variantu, tiek sagrozīti kaujinieku patiesie uzskati, kuru prioritāte ir radikālās "bāzes nometnes" un kuri tāpat kā bin Ladens centās klausītājiem pavēstīt par ilgāka termiņa cīņu ar Rietumiem.

Šīs audiokasetes pierāda, kā centieni izprast "Al Qaeda" radījuši vēl lielākas pretrunas un neizpratni. To pastiprina fakts, ka lielākā daļa "Al Qaeda" upuru gan pirms, gan pēc 11. septembra teroraktiem ir bijuši Rietumos nedzīvojošie musulmaņi.

Lai izprastu "Al Qaeda" ideoloģiju, mērķus un stratēģiju, ir jāņem vērā grupējuma dziļās saknes Arābu pasaulē. Ignorējot to, lai pozicionētu "Al Qaeda" kā globālu terorisma organizāciju, mēs riskējam pastiprināt grupējuma ietekmi, secina Millers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!