Tajā pat laikā gandrīz ceturtā daļa no aptaujātajiem 1000 francūžiem atzina, ka viņi vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu.
Arī trīs citas pēdējo dienu laikā veiktās sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja ES konstitucionālā līguma pretinieku skaita kritumu. Vēl 21.aprīlī "nē" kampaņas atbalstītāju skaits sasniedza 58% līmeni, izraisot gan pašas Francijas, gan ES un tās dalībvalstu augstāko amatpersonu un politiķu bažas.
Daudzi analītiķi uzskata, ka gadījumā, ja konstitucionālo līgumu noraidītu tāda ietekmīga ES dalībvalsts kā Francija, tās liktenis būtu izlemts.
Pēdējā sabiedriskās domas aptauja tika veikta pēc neveiksmīgas Francijas prezidenta Žaka Širaka uzstāšanās televīzijā, bet vēl pirms tam, kad kampaņā par atbalstu Eiropas konstitūcijai iesaistījās opozīcijā esošo sociālistu bijušais premjerministrs Lionels Žospēns.
Tomēr aptaujas dati liecina, ka sociālistu atbalstītāji sākuši mainīt savu nostāju, pret Eiropas konstitūciju izsakoties tikai 51%, salīdzinājumā ar 63% vēl 20.aprīlī, par ko liecināja šo pašu organizāciju veiktā aptauja.
ES konstitucionālo līgumu dalībvalstu līderi parakstīja pagājušajā gadā, taču, lai tas stātos spēkā, to jāratificē visām 25 ES dalībvalstīm.
Pašlaik Eiropas konstitūciju jau ir ratificējusi Grieķija, Itālija, Lietuva, Slovēnija, Spānija un Ungārija.
Referendumam Francijā jau 1.jūnijā sekos tautas balsojums Nīderlandē, kur arī konstitūcijas atbalstītāju un pretinieku skaits ir līdzīgs, taču Nīderlandes referendumam ir tikai konsultatīvs raksturs.
Domājams, ka virkne ES dalībvalstu, piemēram, Luksemburga, Dānija un Portugāle rīkos referendumus, neatkarīgi no Francijas balsojuma rezultāta, taču tiek izteikti pieņēmumi, ka Polija un Lielbritānija varētu atteikties no tautas nobalsošanas, gadījumā, ja francūži ES konstitucionālo līgu noraidītu.