"Šis plāns ir rūgtas zāles, kas nevienam nepatīk, taču satur sastāvdaļas, kas pacientu var izārstēt, tāpēc tās ir jālieto," raksta avīze "La Repubblica", kas pasūtināja aptaujas veikšanu socioloģisko pētījumu institūtam "IPR-Marketing".
Jauno taupības plānu pozitīvi vērtē divu lielāko Itālijas partiju atbalstītāji - 75% kreisi centriskās Demokrātiskās partijas atbalstītāju un 67% bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni vadītās labēji centriskās partijas "Brīvības tauta" atbalstītāju.
Tomēr tikai 19% aptaujas dalībnieku atzina, ka taupības plāns ir godīgs risinājums valsts finanšu problēmām.
31% respodentu pauda arī nožēlu, ka taupības plānā nav iekļauti pasākumi centrālās valdības tēriņu apcirpšanai, izņemot pašvaldību budžetu izdevumu krasu samazināšanu.
Tikai 26% aptaujāto atzinīgi novērtēja pasākumus ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tostarp nodokļu atvieglojumus kompānijām, kas pieņem darbā sievietes un jauniešus, jaunus stimulus pētniecībai un energotaupībai, kā arī lielu infrastruktūras projektu īstenošanu.
Tomēr 45% aptaujas dalībnieku pauda pārliecību, ka stingrie taupības pasākumi ļaus sakārtot Itālijas finanses, bet 41% norādīja, ka atbalsta pasākumus cīņai ar nodokļu nemaksāšanu.
Savukārt 90% respondentu pauda gandarījumu par jauna nodokļa ieviešanu tādām luksusa precēm kā jaudīgām vieglajām automašīnām, jahtām un privātajām lidmašīnām.
Pārsteidzoši daudz jeb 40% aptaujāto arī pauda atbalstu pensiju reformai, kā arī mājokļa nodokļa atjaunošanai, kur bija atcēlusi Berluskoni valdība.
Pēdējos mēnešos globālie akciju tirgi piedzīvoja krasu kritumu, jo valdīja bažas, ka eiro zonas trešā lielākā ekonomika Itālija kļūs par nākamo eiro zonas parādu krīzes upuri un būs spiesta sekot Grieķijas, Īrijas un Portugāles pēdās, prasot starptautisko aizdevumu.
Itālijas valdība svētdienas vakarā pieņēma drakonisku taupības pasākumu programmu 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) apmērā, lai novērstu eiro zonas trešās lielākās ekonomikas bankrotu.
Itālijas lēmumam pirmdien uzgavilēja globālie akciju tirgi, kuri pēdējos mēnešos bija piedzīvojuši krasu kritumu, jo valdīja bažas, ka zem lielas parādu nastas slīgstošā Itālija kļūs par nākamo eiro zonas parādu krīzes upuri un būs spiesta sekot Grieķijas, Īrijas un Portugāles pēdās, prasot starptautisko aizdevumu.