Viņa cer, ka tas palīdzēs lietuviešiem dzimtenē atbrīvoties no ilūzijām, ka Anglija ir sapņu zeme, un reāli novērtēt, kāds tur ir iespējas nopelnīt.
Lielbritānijā apmetušies visvairāk lietuviešu - tiek lēsts ka viņu skaits sasniedz 200 000.
Uz anketas jautājumiem atbildējuši aptuveni tūkstoš lietuviešu no dažādām Lielbritānijas vietām. Pēc šā apraksta var ieskicēt vidējā šai valstī dzīvojošā lietuviešu emigranta portretu - tas ir 24-29 gadus vecs cilvēks, visticamāk no Alītas, Marijampoles, Panevēžas, Šauļiem vai no laukiem. Atzīmēts, ka no laukiem ieradušies tikpat daudz viesstrādnieku kā no lielajām pilsētām - Viļņas, Kauņas un Klaipēdas - kopā. Netrūkst arī vecāka gadagājuma cilvēku.
Lielākajai daļai - 37% - ir vidējā izglītība, vēl 18% - tehnikuma izglītība un tikai 14% - vidējā izglītība līdz ar specialitāti. 10% emigrantu nav beiguši vidusskolu, toties aptuveni 20% atzinuši, ka viņiem ir augstākā izglītība.
Aptaujāto vidū gan nav to lietuviešu, kas Lielbritānijā sākuši paši savu biznesu, apmetušies uz pastāvīgu dzīvi un iegādājušies dzīvokli.
Aptauja nepārprotami liecina, ka augstāko darba samaksu saņem tie, kuri apmetušies Londonā. Vairākums nedēļā nopelna aptuveni 200 sterliņu mārciņu (206 latus), vēl daļa - līdz 300 mārciņām, bet 350, 400 vai 500 mārciņas saņem tikai daži desmiti aptaujāto.
Pāri par 300 sterliņu mārciņām pelna galvenokārt vīrieši, kas nodarbināti celtniecībā, lielākoties kvalificēta darba strādnieki - mūrnieki, krāsotāji, būvgaldnieki.
Laukos lielākā daļa iekārtojas darbā dārzeņu apstrādes, pārtikas vai iesaiņojuma fabrikās, bet daudzi darbu atraduši ar aizdomīgu aģentūru starpniecību, tāpēc viņiem nav garantēts pastāvīgs darbs un izpeļņa ir krietni mazāka. Visgrūtāk klājas tiem, kuri neprot valodu.
"Vienīgi tie, kuru izpeļņas līmenis ir vidējs, bet izdevumi - minimāli, spēj cik necik ietaupīt," saka Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrijas Ārlietu departamenta direktore Rita Kazlauskiene. Pēc viņas teiktā, lai to panāktu, savas vajadzības jāierobežo tā, ka tas nereti apdraud veselību.
Emigranti cenšas izmantot visas iespējas, piemēram, apmeklē lietuviešu frizētavas, kuru pakalpojumi ir divas līdz četras reizes lētāki. Nākas taupīt arī uz medicīnas pakalpojumu rēķina - par laimi, Lielbritānijā gan ir arī lietuviešu ārsti, kuru konsultācijas arī ir krietni lētākas.
Vienīgā izklaide, ko atļaujas lielāka daļa viesstrādnieku, ir daži alus kausi nedēļas nogalē, jo kino, teātru un koncertu biļetes ir pārāk dārgas. Tiesa, izglītotākā emigrantu daļa izmanto lielo pilsētu piedāvātās iespējas nedēļas nogalēs bez maksas apmeklēt ne vienu vien muzeju, izstādi vai koncertu.
Labāk klājas tiem lietuviešiem, kuriem Lielbritānijā izdevies uzsākt savu biznesu - atvērt frizētavu, ārsta praksi, ierīkot pārtikas veikaliņu vai izīrēt dzīvokli nesen atbraukušajiem tautiešiem.