Šogad situāciju viscerīgāk vērtējuši jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, laucinieki un tie iedzīvotāji, kuri augstāk vērtē paši savas ģimenes materiālo stāvokli, proti, var atļauties dārgākus pirkumus.
Pesimistiskāk noskaņoti lielo pilsētu iedzīvotāji un pensionāri.
Vērtējot pēc politiskajām simpātijām, pie optimistiem pieskaitāmi tikai divu partiju - Jaunās savienības un sociāldemokrātu - atbalstītāji.
Savukārt pesimistisku viedokli biežāk par citiem izteikuši partijas "Kārtība un taisnīgums" jeb liberāldemokrātu, Darba partijas un Liberāļu un centra savienības vēlētāji.
Saskaņā ar citu šīs pašas kompānijas veiktu pētījumu gandrīz puse - 47% - Lietuvas iedzīvotāju februārī nav bijuši apmierināti ar savas ģimenes finansiālo stāvokli, proti, pauduši viedokli, ka beidzamo divu mēnešu laikā tas pasliktinājies.
Tikmēr 15% aptaujāto sacījuši, ka viņu ģimenes finansiālais stāvoklis vieš labas cerības.
36% pieaugušo Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka viņu ģimenes finansiālais stāvoklis divu mēnešu laikā nav mainījies.
Pirms gada - 2007.gada februārī - par savas ģimenes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos runāja tikai piektā daļa respondentu jeb par 27 procentpunktiem mazāk nekā šobrīd.
Pretēju vērtējumu izteica 22% aptaujāto jeb par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā pašlaik.