Pētījumu kompānijas "OpinionWay" un uzņēmējdarbības pakalpojumu kompānijas "Fiducial" veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka 6.maijā gaidāmajā vēlēšanu otrajā kārtā Olands saņemtu 55% balsu, bet Sarkozī - 45%, lai gan līdzīgā decembrī veiktā aptaujā šī attiecība bija 57% un 43%.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Olands un Sarkozī būs 22.aprīlī gaidāmās vēlēšanu pirmās kārtas uzvarētāji, iegūstot attiecīgi 27% un 25% balsu, tādējādi iekļūstot vēlēšanu otrajā kārtā.
Neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis Francijā ir sasniedzis augstāko līmeni 12 gados un palēninās ekonomiskās izaugsmes temps, Sarkozī no labēji centriskās partijas "Savienība par tautas kustību" (UMP) sevi pozicionē kā pieredzējušu valstsvīru, kas var valsti vadīt eiro zonas krīzes laikā, un tas ir pretstatā relatīvi nepieredzējušajam Olandam.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā trešajā vietā varētu ierindoties galēji labējās Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepēna, kas janvārī iegūtu 17% balsu, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, palielinot pārsvaru pār centriskās Demokrātiskās kustības kandidātu Fransuā Baruānu, kuru janvārī atbalstīja 15% aptaujāto.
Laikā no 10.līdz 11.janvārim tika aptaujāti 1600 Francijas iedzīvotāji.
Savukārt citā aptaujā, ko veikusi pētījumu kompānija "TNS Sofres" un kuras rezultāti publicēti laikrakstā "Le Monde" liecina, ka trešdaļa vēlētāju piekrīt Nacionālās frontes idejām, kas atbalsta valsts izstāšanos no eiro zonas un Francijas rūpniecības protekcionisma politikas īstenošanu.
Pētījumu kompānijas vadītājs Eduārs Leserfs norādīja, ka Nacionālā fronte kļūst arvien pieejamāka un saprotamāka partija plašām tautas masām, jo īpaši jauniem cilvēkiem, kopš Marina Lepēna partijas vadītāja amatā nomainīja savu tēvu Žanu Marī Lepēnu.
Lepēns 2002.gadā pārsteidzoši iekļuva Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, bet tajā pārliecinoši uzvarēja Žaks Širaks.