Zviedrija ir visnereliģiozākā valsts Rietumu pasaulē, secināts asociācijas "WIN/Gallup International" pirmdien publiskotā aptaujā.
Aptaujā, ka ir daļa no pētījuma " 2014 End of Year Survey", piedalījās 63 398 cilvēki no 65 valstīm.
Rezultāti liecina, ka vairāk nekā 60% cilvēku uzskata sevi par reliģioziem, bet Zviedrijā situācija ir krasi atšķirīga. Tur gandrīz 80% iedzīvotāju uzskata sevi par nereliģiozu vai pārliecinātu ateistu.
Vēl lielāka ateistu proporcija ir tikai Ķīnā, Honkongā un Japānā.
"WIN/Gallup International" aptauja liecina, ka Rietumeiropā puse cilvēku uzskata sevi par nereliģioziem vai pārliecinātiem ateistiem.
"Tas ir mazliet pārsteidzoši, jo mums ir daudz locekļu," aģentūrai "The Local" norādīja Zviedrijas Baznīcas pārstāvis sakariem ar presi Gunnars Šēberjs.
Vienlaikus viņš atzina, ka piederība baznīcai nav saistīta tikai ar cilvēka personiskajiem uzskatiem. Daudzi zviedri atbalsta baznīcas sociālo darbu, tādēļ tai ir daudz locekļu.
"Cilvēki zina, ka mums Zviedrijā nepieciešama baznīca, pat ja viņi nav ticīgie," norādīja Šēberjs.
Zviedrijā ir vairāk nekā 3500 baznīcu un 6,3 miljoni no aptuveni desmit miljoniem valsts iedzīvotāju pieder pie Zviedrijas Baznīcas, liecina baznīcas dati.
Līdz 1996.gadam visi bērni, kas piedzima vecākiem, kuri bija Zviedrijas Baznīcas locekļi, tika automātiski pieskaitīti pie baznīcas. Tomēr statistikas dati liecina, ka tikai 5% zviedru regulāri apmeklē baznīcu.
Līdz ar pieaugošo imigrantu skaitu pēdējos gados Zviedrijā pieaudzis arī mošeju un sinagogu apmeklētāju skaits.
"Zviedrijā, salīdzinot ar citām valstīm, reliģiskie uzskati ir ļoti personiski, cilvēki ikdienā daudz nerunā par reliģiju. Bet, kad mēs runājam ar cilvēkiem par to vai viņi skaita lūgšanas (..), viņi bieži atbild, ka jā," norādīja Šēberjs.
Aptaujā noskaidrojies, ka visreliģiozākā valsts ir Taizeme, kur vairāk nekā deviņi no desmit cilvēkiem raksturoja sevi kā reliģiozus. Otro vietu dala Bangladeša, Gruzija un Maroka.
Komentējot aptauju, "WIN/Gallup International" prezidents Žans Marks Legers norādīja, ka reliģija turpina dominēt vairuma cilvēku ikdienā un kopējais to cilvēku skaits, kas sevi uzskata par reliģioziem, patiesībā ir salīdzinoši augsts un turpinās pieaugt, ņemot vērā, ka jaunatne paliek arvien reliģiozāka.
