Ja Vācija nebūtu kavējusies un laicīgi kā solījusi piegādātu Ukrainai tankus un citu smago bruņojumu, šobrīd stāvoklis frontē Luhanskas apgabalā nebūtu tik smags, trešdien atzina Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

“Krievijas armijai šobrīd pie Severodoneckas un Lisičanskas ir taktiski panākumi, kas draud pārvērsties operatīvos panākumos. Kā mēs to varam izskaidrot? Lendlīzes tempi, ar kuriem mēs rēķinājāmies pirms mēneša, nav realizējušies. Tempi nebija tādi gan nevis ASV vai Lielbritānijas dēļ, bet gan Vācijas dēļ. Kad vēl Vācijas Bundestāgs nobalsoja par smagā bruņojuma nodošanu Ukrainai? Bet šo ieroču joprojām nav. Bet, ja mēs saņemtu pretgaisa ieročus “Gepard”, bruņumašīnas “Marder”, tankus “Leopard” un haubices, situācija tagad būtu pavisam citādāka. Vācija, faktiski kavējot ieroču piegādi Ukrainai, netieši ir vainīga pie tā, kas šobrīd notiek frontē,” trešdien intervijā advokātam Markam Feiginam "YouTube" kanālā "Feigin Live" teica Arestovičs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropā ir izveidojies Krievijai draudzīgu valstu bloks, kurā ietilpst Vācija, Ungārija, Itālija un Francija. Šīs valstis pauž viedokli, ka Ukrainai ir jāsāk sarunas ar Krieviju un jāsper pretī solis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. “Šīs valstis norāda, ka Putins tūlīt sarunām piekritīs, noslēgsim mieru, uzbūvēsim jaunu Eiropu un viss būs labi. Savukārt Eiropas Komisija šādam scenārijam nepiekrīt un saka, ka Ukrainai ir jāuzvar, bet Putina agresijai jācieš stratēģiska sagrāve. Eiropā būtībā ir nonākusi nopietnā krīzē,” uzskata Arestovičs.

Jau ziņots, ka Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks nosūta lielu daļu karavīru, artilērijas un aviācijas kaujām Luhanskas apgabalā. ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) norāda, ka karaspēks tiek pārvietots no vairākiem citiem frontes sektoriem, atvelkot spēkus no Izjumas, Harkivas, Doneckas un Zaporižjas. Okupanti, pēc visa spriežot, cenšas vienlaicīgi ielenkt vairākas nelielas Ukrainas spēku grupas - Severodoneckas rajonā, Bahmutā un Lisičanskā, ap Zoloti un Avdijivkā.

Krievijas karaspēks pagājušajā nedēļā pavirzījies uz priekšu vairāk nekā pārējā maija daļā, bet arī šī pārvietošanās joprojām ir lēna, tā aprobežojas ar mazākiem mērķiem, nekā to vēlētos Kremlis, un tā sastop ukraiņu aizsardzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!