Hakeris, visticamāk, reklāmas nolūkos sākotnēji publiskoja 44 argentīniešu slavenību personas datus kopā ar viņu fotogrāfijām. Pēc tam valdība atzina, ka notikusi ielaušanās tās pārvaldītajā datu sistēmā, bet noliedza liela mēroga datu zādzību, apgalvojot, ka nozagti tikai konkrēto jau publicēto personu apliecību dati. Tā arī atklāja, ka sistēmai vismaz vienā epizodē piekļūts no kāda Veselības ministrijas rīcībā esoša VPN konta.
Medijs "Privacy Affairs" sazinājies ar hakeri un, lai pārliecinātos par viņa teiktā patiesumu, palūdzis identifikācijas datus par četrām pašu izvēlētām personām. Pretēji valdības nostājai, ka dati nav noplūduši, hakeris spēja sniegt prasīto informāciju, kā arī atzīmēja, ka viņa rīcībā ir visas Personu nacionālā reģistra datubāzes kopija. Hakeris arī netieši atzina, ka datubāzēm piekļūts no VPN konta, norādot, ka piekļuvi nodrošinājuši neuzmanīgi darbinieki.
Personu nacionālais reģistrs ir Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes analogs. Iekšlietu ministrijai pakļautā iestāde atbild par personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu, un šo informāciju glabā, nodrošinot tai pieeju no dažādām valsts iestādēm. Tā ir pašas būtiskāko savu pilsoņu datu glabātāja valstī – pārdošanā ir Argentīnas iedzīvotāju pilnie vārdi, deklarētās adreses, dzimšanas datumi, informācija par dzimumu, personu apliecinošo dokumentu numurs, izdošanas laiks un derīguma termiņš, darbinieka reģistrācijas numurs, unikālais pilsoņa numurs (analogs Latvijā lietotajam personas kodam), kā arī valdības iestāžu rīcībā esošā personas fotogrāfija.
Argentīnas iedzīvotāju skaits šobrīd tiek lēsts ap 45 miljoniem, bet nav zināms, cik daudzi no viņiem ir reģistrēti datubāzē.
Argentīnā hakeri jau iepriekš ielauzušies datubāzēs un nozaguši informāciju. Cita starpā 2017. gadā tika nopludināta Argentīnas politiķu personīgā informācija, bet 2019. gadā – policijā strādājošo dati.
