Argentīnas bijušās prezidentes Kristīnas Kirhneres aktīvi ir iesaldēti pēc tam, kad viņa tika apsūdzēta kaitējumā valsts finansēm, manipulējot ar centrālās bankas valūtas maiņas darbību pēdējos mēnešos, kad viņa atradās amatā.
Federālais tiesnesis Klaudio Bonadio paziņoja, ka ir "acīmredzams, ka toreizējā prezidente deva savam ekonomikas ministram rīkojumus – kas bez šaubām bija kopīgi izstrādāti – veikt finanšu operācijas," teikts Argentīnas Augstākās tiesas mājaslapā publicētajā paziņojumā.
Bonadio deva rīkojumu iesaldēt Kirhneres aktīvus 15 miljonu peso (937 tūkstošu eiro) vērtībā.
Aktīvi iesaldēti arī Kirhneres valdības ekonomikas ministram Akselam Kisillofam, kurš amatā bija no 2013. līdz 2015. gadam, bijušajam Argentīnas centrālās bankas prezidentam Alehandro Vanoli un 12 bijušajiem centrālās bankas valdes locekļiem.
Kirhneres, kas Argentīnas prezidentes amatā bija 2007.-2015. gadā, tiek apsūdzēta par zaudējumu radīšanu centrālajai bankai 2015. gada nogalē tieši pirms labēji centriskā Maurisio Makrī ievēlēšanas Argentīnas prezidenta amatā.
Pašreizējā valdība, kas bija opozīcijā Kirhnerei, uzstāj, ka bijušās prezidentes rīcība Latīņamerikas trešajai lielākajai ekonomikai radīja simtiem miljonu eiro zaudējumus.
Savukārt Kirhneres aizstāvji norāda, ka lieta nav izskatāma tiesā, jo tā ir par nesaskaņām saistībā ar monetāro politiku, kuras mērķis ir saglabāt peso vērtību.
Pērn 16. decembrī - sešas dienas pēc stāšanās amatā - Makrī deva rīkojumu, kas noveda pie Argentīnas peso devalvācijas par 34%, kā rezultātā peso vērtība sasniedza 15 peso par ASV dolāru.
63 gadus vecā Kirhnere Argentīnas prezidenta amatu atstāja pēc diviem termiņiem, un viņu vairs neaizsargā politiskā imunitāte.
Aprīļa vidū kreiso spēku bijusī līdere ieradās tiesā, kur atteicās atbildēt uz jautājumiem un pieprasīja tiesneša Bonadio atcelšanu no lietas.
Tiesnesis nav slēpis kritiku pret Kirhneri, kura iepriekš mēģināja panākt viņa atlaišanu no amata.
Kirhnere ir iesaistīta arī izšķērdēšanas lietā un kopā ar savu dēlu ir iesaistīta tiesvedībās par problēmām ģimenes nekustamā īpašuma pārvaldībā.
Pret vairākām Kirhneres valdības bijušajām amatpersonām ir vērstas aizdomas par korupciju, bet arī Makrī valdībai ir problēmas.
Arī pret pašu Makrī sākta izmeklēšana par iespējamu saistību ar ārzonas kompānijām, kas minētas tā dēvētajos Panamas dokumentos.