Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vēsturniekiem nav sveša Trešā reiha un Padomju Savienības sadarbība pirms Otrā pasaules kara, kad abas totalitārās valstis noslēdza arī Neuzbrukšanas līgumu jeb Molotova-Ribentropa paktu, sadalot savas ietekmes zonas. Ukrainā atslepenoti padomju laika Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti norāda arī uz kādu citu represīvo režīmu sadarbības šķautni.

Ukrainas PSR VDK arhīva dokumenti pētniekiem tika atvērti pēc 2014. gada Cieņas revolūcijas, valstij cenšoties saraut savas saites ar Krieviju un padomju pagātni.

Nesen atklātībā nonākuši Ukrainā glabāti dokumenti apstiprina, ka PSRS Iekšlietu tautas komisariāts (slepenpolicija NKVD) un nacistu slepenpolicija Gestapo sadarbojās jau pirms 1939. gada pakta noslēgšanas, ziņo "Radio Svoboda".

Šajā gadījumā arhīvu materiāli norāda uz to, ka NKVD saviem vācu kolēģiem no Gestapo nodevuši no Vācijas aizbēgušus cilvēkus, kuri PSRS cerēja paglābties no Hitlera.

Padomju slepenā policija aizturējusi un līdz vācu armijas uzbrukumam uz Vāciju atpakaļ nosūtījusi simtiem cilvēku, kuri dzimtenē nonāca apcietinājumā, tika pakļauti spīdzināšanai un daudzos gadījumos arī nāvei.

Sākotnēji tikuši izdoti pārsvarā Vācijas pilsoņi, taču vēlāk sadarbība paplašināta, iekļaujot arī citus nacistu režīmam netīkamus cilvēkus.

Vācu vēsturnieks Vilhelms Mensings ir izveidojis tīmekļa vietni "NKVD un Gestapo", kurā pētīts to cilvēku liktenis, kas no Hitlera pārvaldītās Vācijas bēga uz PSRS, bet tur patvēruma vietā tika arestēti, nosūtīti uz Gulaga nometnēm vai izdoti atpakaļ Vācijai.

Ukrainas atslepenotie dokumenti ir īpaši noderīgi, jo bijušajā Austrumvācijā jebkura atsauce uz šiem notikumiem bija aizliegta un slepenpolicijas Stasi failos atrasti vien daži dokumenti par šo praksi, medijam skaidro Mensings.

Savukārt Krievijas arhīvos esošie padomju slepeno dienestu dokumenti, kuros, domājams, ir daudz informācijas par represīvo dienestu darbību, joprojām ir slepeni un pētniekiem nepieejami.

Salīdzinot NKVD un Gestapo, pētnieks uzsver, ka vācu slepenpolicijas īpaša iezīme bija tieši ebreju iznīcināšana okupētajās valstīs, bet NKVD upuru skaits bija acīmredzami lielāks.

"Skaitļi atšķiras, bet nežēlība bija tā pati. Gan Gestapo, gan NKVD bija instrumenti noziedzīgu vadītāju un despotisku tirānu rokās," uzsver Mensings.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!