Igaunijai varētu rasties nepieciešamība aizņemties līdz pieciem miljardiem Igaunijas kronu (224,5 miljoniem latu) jeb 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai segtu investīcijas ekonomikas lejupslīdes laikā, aģentūra "Bloomberg" citē Igaunijas finanšu ministra Ivari Padara teikto.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nākamā gada sākumā Igaunija lems, vai izmantot ārvalstu tirgu resursus vai, ja līdzekļi nebūs pieejami globālās kredītu krīzes dēļ, vērsties pie finanšu institūcijām, kurās piedalās Igaunija, piemēram, pie Eiropas Investīciju bankas (EIB), intervijā Tallinā otrdienas vakarā teica Padars.

"Aizņemšanās šobrīd nav vienkārša lieta, jo investori neuzticas," viņš teica, skaidrojot, kāpēc Igaunija varētu vērsties pie EIB vai līdzīgām institūcijām. "Mums nav bijusi nepieciešamība lūgt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzību un arī pašlaik nav iemesla to darīt."

Samazinoties patērētāju tēriņiem un investīcijām nekustamajā īpašumā, Igaunijā otrajā ceturksnī sākās recesija, bet kredītu krīze saasināja ekonomikas sarukšanu, un Igauniju sagaida smagākā ekonomiskā lejupslīde kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā. Finanšu ministrija sagaida, ka ekonomika nākamgad saruks par 3,5%, tāpat kā trešajā ceturksnī.

SVF pēdējās nedēļās apstiprinājis aizdevumus vairāk nekā 40 miljardu ASV dolāru jeb 21,84 miljardu latu apmērā, lai mīkstinātu krīzes triecienu un recesiju, kas grauj jaunattīstības valstu stabilitāti. Latvija risina sarunas ar Eiropas Savienību (ES) un SVF par aizdevumu, iespējams, līdz pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardiem latu). Ukraina, Pakistāna, Serbija un Īslande jau saņēmušas naudu, bet Baltkrievija pieprasījusi divus miljardus ASV dolāru jeb 1,09 miljardus latu, un arī Turcija var vienoties par finansējumu.

Trešdien Tallinā ieradīsies SVF delegācija, lai risinātu kārtējās sarunas, sacīja Padars.

Līdz ar ekonomiskās darbības palēnināšanos un samazinoties ieņēmumiem no nodokļiem, Igaunijas budžeta deficīts pieaug un riskē pārsniegt ES noteikto deficīta limitu - 3% no IKP, un tas savukārt vēl vairāk aizkavētu plānus ieviest eiro nākamās desmitgades sākumā.

Baltijas valstu valdības nelabprāt samazina izdevumus, kas ir vieni no vismazākajiem ES kā procents no IKP, cerībā, ka tas palīdzēs atjaunot ekonomisko izaugsmi. Igaunijai šogad varētu būt pirmais budžeta deficīts septiņu gadu laikā, taču to mīkstina valdības rezerves, kas ir septiņi miljardi kronu jeb 10% no IKP, un viszemākais valdības parādu līmenis ES, norādīja Padars.

Budžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī būs nepieredzēti slikti, sacīja Padars. "Nekādi risinājumi netiek izslēgti attiecībā uz izdevumu samazināšanu, ja situācija attīstīsies saskaņā ar ministrijas vissliktāko scenāriju, kurā pieļauts IKP sarukums nākamgad par 5% prognozēto 3,5% vietā," viņš sacīja.

Ņemot vērā valdošās koalīcijas plānoto izdevumu un ieņēmumu samazinājumu, vispārējais fiskālais deficīts būs aptuveni četri miljardi kronu jeb par vienu miljardu mazāks, nekā tika prognozēts 27.novembrī, viņš teica.

Kā ziņots, pirms nedēļas par iespējamo SVF palīdzības lūgšanu izteicās arī Lietuvas amatpersonas.

Lietuva un Igaunija 20. novembrī paziņoja, ka tās negatavojas sekot kaimiņvalsts Latvijas piemēram, vēršoties Starptautiskajā Valūtas fondā vai Eiropas Savienībā ar lūgumu pēc finansiāla atbalsta.

 

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form