Nīderlandiešu noraidījums ir otrais "nē" Eiropas konstitūcijai pēc Francijas noraidījuma pagājušo svētdien.
Pulksten 8.30 (pēc Latvijas laika) durvis vēra vēlēšanu iecirkņi vairāk nekā 12 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju. Balsošana beidzās pulksten 22. Galīgais rezultāts pēc balsu saskaitīšanas ir gaidāms ap trijiem naktī.
Galvenās Nīderlandes partijas, kā arī labējā centra valdība izvērsa "jā" kampaņu, taču vēlētāju aptaujas liecina par spēcīgu "nē" vairākumu, kas aptaujās palielinājās, kad savu spriedumu konstitūcijai pasludināja Francija.
Otrais noraidījums dod smagu triecienu ES līderu cerībām optimizēt lēmumu pieņemšanu paplašinātajā blokā un var ietekmēt eiro, kurš jau tagad ir nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā. Taču nīderlandiešu "nē" ietekme pašu valstī būs ierobežota atšķirībā no Francijas, kur tas izraisīja premjerministra demisiju.
Vairums ES līderu paziņojuši, ka konstitūcijas ratifikācijai pārējās dalībvalstīs ir jāturpinās neatkarīgi no Francijas un Nīderlandes referendumu rezultātiem, taču diplomāti norāda, ka skaidrība iestāsies tikai pēc 16.jūnijā un 17.jūnijā Briselē paredzētās ES galotņu sanāksmes.
Lielbritānija, iespējams, varētu atteikties no ieceres nākamajā gadā rīkot tautas nobalsošanu, tomēr, domājams, ka tā atturēsies no galīgā lēmuma pieņemšanas līdz pozīcijas saskaņošanai ar pārējām ES dalībvalstīm.
Jaukais un saulainais laiks mudinājis daudzus nīderlandiešus laikus doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai piedalītos pirmajā referendumā Nīderlandes vēsturē, taču, šķiet, ka patīkamie laika apstākļi nav mīkstinājuši konstitucionālā līguma pretinieku nostāju.
Kāds vidējās paaudzes Amsterdamas iedzīvotājs izteicās, ka viņš vēlas apturēt ES paplašināšanos, kas varētu ietvert arī Turciju.
"Tā ir iespēja to apturēt vai vismaz to novilcināt, jo mēs patiesībā to nevaram bloķēt. Viņi darīs to, ko vēlas," teica Gerards Drīmans pēc savas "nē" balss nodošanas.
Savukārt pensionārs Edijs Haitons vienā no Roterdamas priekšpilsētām bija rezignēta "jā" paudējs.
"Tas būs "nē" balsojums dažādu citu iemeslu dēļ, tikai ne patieso. Referendumi vienmēr ir bijusi slikta ideja, jo cilvēki balso, vadoties no emocijām. Viņi nevēlas pārmaiņas," teica pensionārs.
Atbalsts Eiropas Savienībai Nīderlandē, kas, tāpat kā Francija, ir viena no savienības dibinātājvalstīm 50.gados, tradicionāli ir bijis spēcīgs, taču pēdējos gados to grauj aizvien lielākās politiskās un sociālās problēmas un pret imigrantiem naidīgais noskaņojums.
Pretestību Eiropas konstitūcijai rosinājušas vairākas problēmas, sākot ar nīderlandiešu dziļo nepatiku pret eiro un beidzot ar negatīvo attieksmi pret Turcijas uzņemšanu ES un neapmierinātību ar pašu valsts liberālo politiku pret geju laulībām un abortiem.
Konstitucionālā līguma atbalstītāji uzsver, ka negatīvs balsojums varētu novest pie Nīderlandes izolācijas, kā arī norāda, ka savienības konstitūcija varētu pastiprināt Eiropas ietekmi pasaules politikā un vairot tās konkurētspēju apstākļos, kad tai jāsaskaras ar straujo Āzijas ekonomisko izaugsmi.
ES konstitūcijas noraidīšana būs kārtējais notikums, kas satricinās nosvērto Nīderlandes politikas gaisotni, kas sāka mainīties pēc 2002.gadā notikušās labēji populistiskā politiķa Pima Fortoina slepkavības.
Lai gan nīderlandiešu balsojums nav juridiski saistošs, likumdevēji paziņojuši, ka viņi to ņems vērā, ja vēlētāju līdzdalība referendumā pārsniegs 30%.