Ziņojumā norādīts, ka Armēnija un Azerbaidžāna ir tuvāk atklātam bruņotam konfliktam nekā jebkad iepriekš kopš 1994. gadā noslēgtā Kalnu Karabahas kara pamiera. "De facto [no Azerbaidžānas neatkarīgā] Kalnu Karabaha pat ir deklarējusi savu gatavību, gadījumā, ja tai uzbrūk, iebrukt dziļāk Azerbaidžānas blīvi apdzīvotajā teritorijā gar karaspēku sadursmes zonu un nostiprināt savu pozīciju nākotnes pārrunās," norādīts "International Crisis Group" publikācijā.
Tas nozīmē, ka Armēnija, kura faktiski kontrolē Kalnu Karabahu, kā arī aptuveni 9 % no Azerbaidžānas teritorijas, uzbrukuma gadījumā ir gatava ne tikai aizstāvēties, bet tai ir plāns uzbrukumam.
Ziņojumā "Kalnu Karabahas kara mākoņu pulcēšanās" tiek analizēti pērnā gada bruņotā konflikta seku politiskie, diplomātiskie un militārie aspekti un potenciālā konflikta turpmākā attīstība. Tajā norādīts, ka pērnā aprīļa bruņotajās sadursmēs, pirmo reizi kopš 1994. gada mainījās frontes līnija, Azerbaidžānai ieņemot līdz tam Armēnijas kontrolēto Lala Tapas kalnu virsotni sadursmes zonas dienvidos (kartē).
Pērnā gada konflikta rezultātā tika mobilizēts vairums Kalnu Karabahas vīriešu, kuri vairākus mēnešus bijuši spiesti pavadīt sadursmes zonas tranšejās un citos posteņos, raksta "Eurasia Net".
"Iepriekšējā Kalnu Karabahā bāzēto militārpersonu plānošana paredz iebrukumu 15 kilometrus dziļāk no sadursmes zonas, kas, kā viņi uzskata, piespiestu ienaidnieku pārtraukt uzbrukumus vai vismaz izveidotu jaunu buferzonu, lai sagrautu ienaidnieku vēlmi īstenot regulārus uzbrukumus, un kļūtu par jauno sarunu tirgošanās instrumentu," teikts ziņojumā.
Publikācijā minēta arī anonīma Krievijas amatpersonu norāde, ka Krievija vēlas militāro klātbūtni Kalnu Karabahā, kam līdz šim gan nav piekritusi ne Azerbaidžāna, ne Armēnija.
Pērnā gada konflikts:
