"Armēnija ir gatava ievērot savas starptautiskās saistības, un mēs to pašu sagaidām no Turcijas," Sargsjans pavēstīja preses konferencē, kurā piedalījās arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
"Ja Turcija vilcināsies ar ratifikācijas procesu, Armēnija nekavējoties izmantos starptautiskajās tiesībās noteiktās iespējas. Es esmu licis valsts institūcijām sagatavot mūsu likumu grozījumus saistībā ar starptautisko līgumu parakstīšanu, ratifikāciju un anulēšanu," viņš apstiprināja.
Turcija un Armēnija parakstīja vienošanās par diplomātisko attiecību dibināšanu un kopīgās robežas atvēršanu 10.oktobrī pēc mēnešiem ilgām sarunām, kas notika aiz slēgtām durvīm ar Šveices starpniecību. Nolīgumi, lai tie stātos spēkā, vēl jāratificē abu valstu parlamentiem.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli tā joprojām skaitās Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par strīdu iemeslu starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Turcija slēdza robežu ar Armēniju 1993.gadā, lai tādējādi apliecinātu atbalstu Azerbaidžānai.