Armēnijas premjerministrs Seržs Sarkisjans, kurš ievēlēts par valsts prezidentu, intervijā laikrakstam "Rossijskaja gazeta" paziņojis, ka Armēnija bez iepriekšējiem nosacījumiem jebkurā laikā gatava nodibināt diplomātiskās attiecības ar Turciju. "Tieši Turcija Armēnijai izvirza dažādas dīvainas prasības diplomātisko attiecību nodibināšanai," teicis Sarkisjans.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc Sarkisjana domām, civilizētākais ceļš, lai atrisinātu visus jautājumus starp abām valstīm, lai cik sarežģīti tie arī nebūtu, ir diplomātisko attiecību nodibināšana un pastāvošo problēmu apspriešana diplomātiskā ceļā. "Diemžēl šobrīd Turcija nav gatava iet šo ceļu. Varētu teiks, ka bumba šobrīd atrodas Ankāras pusē," teicis Sarkisjans.

Pati Armēnija, pēc nākamā prezidenta vārdiem, nav iniciators, lai dažādās valstīs tiktu apspriesta armēņu genocīda Osmaņu impērijas laikā atzīšana. Iniciatori esot armēņi, kas dzīvo Turcijā un kuriem ir Turcijas pilsonība.

Sarkisjans teicis, ka šis jautājums Erevānai ir principiāli nozīmīgs, jo "tā ir tāda traģēdija, tāda trauma mūsu tautas vēsturē, kuru aizmirst nav iespējams". Armēnijas ārpolitikai genocīda jautājums ir prioritārs, pirmkārt, tādēļ, lai, oficiāli atzīstot 1915. gada genocīdu pret armēņiem, pasaules sabiedrība nodrošinātu atkārtota genocīda neiespējamību ne tikai pret armēņiem, bet arī pret jebkuru citu nāciju.

Turcija šobrīd noliedz apvainojumus, ka pusotra miljona armēņu bojāeja ir bijis genocīds pret šo tautu. Lai stiprinātu savu pozīciju, Turcija atvērusi pieeju arhīviem pat ārvalstu pētniekiem.

2007. gadā ASV Kongresa pārstāvju palātas Ārlietu komiteja atbalstīja rezolūciju, kas atzina 1915. gada armēņu genocīda faktu. Likumdevēji nobalsoja par šo dokumentu, neievērojot Džordža Buša administrācijas iebildumus. ASV prezidents brīdināja, ka šādas rezolūcijas pieņemšana var nopietni iedragāt ASV un Turcijas attiecības.

Dokumenta tekstā teikts: "No 1915. līdz 1923. gadam Osmaņu impērija pret armēņiem bija ieplānojusi un īstenojusi genocīdu, kura rezultātā deportācijai tika pakļauti gandrīz divi miljoni armēņu, no kuriem pusotrs miljons vīriešu, sieviešu un bērnu tika nogalināti, bet 500 tūkstoši izdzīvojušo tika padzīti no mājām, kur armēņi dzīvoja jau 2,5 tūkstošus gadu."

Pagājušā gada sākumā līdzīgu likumprojektu pieņēma Francijas parlamenta augšpalāta, un tas izraisīja diplomātisko krīzi Francijas un Turcijas attiecībās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form