Armēnija un Azerbaidžāna augstākajā līmenī apmainās apvainojumiem nacismā
Foto: AP/Scanpix/LETA

Ap Otrā pasaules kara noslēguma gadadienas laiku Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzvirmojušas jaunas nesaskaņas, kuras nenoplok jau vairākas nedēļas, raksta "Eurasia Net". Šoreiz iemesls ir kara laika vēstures interpretācija, kas radījusi domstarpības daudzu reģiona tautu un valstu vidū.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ap gadadienas laiku Azerbaidžānas amatpersonas izteikušas piezīmes, apvainojot Armēnijas premjera Nikola Pašinjana vecotēvu sadarbībā ar nacistisko okupācijas režīmu. Pašinjana atbilde bija tūlītēja – atgādinājums par nacistu kolaboracionistiem azerbaidžāņu vidū.

Lai gan nacistiskā Vācija līdz abu valstu teritorijai nemaz netika un izteikts vairums azerbaidžāņu un armēņu karoja Sarkanajā armijā pret vāciešiem, tostarp armēņu kritušo skaits tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem Otrajā Pasaules karā iepretim tautas izmēram, naidīgā retorika tikai padziļinājusi plaisu starp abām valstīm.

Abu tautu līderi jau līdz šim gadu desmitiem strīdējušies par to, kura reģionā bijusi pirmā, kura pirmā uzbrukusi otrai un attiecīgi – kura teritorija pienākas kurai valstij. Abu tautu starpā jau pastāv domstarpības par 80. gadu beigu un 90. gadu sākumā notikušā starpvalstu kara notikumu interpretāciju, un Otrā pasaules kara jautājumi tās tikai pastiprina.

Savstarpējie apvainojumi aizsākās, kad šī gada 9. maijā Armēnijas premjers publicēja sava vecātēva foto ar piebildi, ka viņš karojis Sarkanās armijas 138. strēlnieku divīzijā. Kāds opozīcijas portāls savukārt publiskoja arhīvos atrastu informāciju, ka kāds Nikolajs Pašinjans bijis vācu spēkos. Premjera puse norādīja uz nesakritībām tēvavārdos un vietējā līmenī konflikts ar to beidzās.

Azerbaidžānā savukārt armēņu opozīcijas atrasto arhīva materiālu informācija nākamajās dienās tika dažādi tiražēta, jau par faktu pasludinot Pašinjana vectēva karošanu nacistu pusē. Azerbaidžānu mediji to arī papildināja ar nesen publiskotiem dokumentiem no ASV Kongresa, kuros teikts, ka armēņu diasporas organizācija "Dashnaktsutyun" Otrā pasaules kara laikā simpatizējusi nacistiem.

Turklāt Armēnija pēdējos gados godā cēlusi savu nacionālo varoņu piemiņu. Viens no tiem ir valstsvīrs un karavadonis Geregins Nžde, kurš Pirmā pasaules kara laikā cīnījās par Armēnijas nacionālo pašnoteikšanos un bija viens no īsu brīdi pastāvējušās pirmās Armēnijas Republikas līderiem un cīnījās pret boļševiku spēkiem. Otrā pasaules karā viņš palīdzēja Vērmahtam, cerībā, ka tā uzvaras gadījumā būs iespējams atjaunot Armēnijas neatkarību.

Viņam atklāto pieminekli Erevānā jau iepriekš kritizējusi Krievija un tagad jaunuzsāktā strīda ietvaros pie viņa dēmonizēšanas ķērusies arī Azerbaidžāna, raksta medijs. Azerbaidžānas autoritārais līderis Ilhams Alijevs Nždes pretrunīgi vērtētās personības jautājumu pacēlis pat NVS valstu galotņu tikšanās laikā.

Pašinjans nepalika atbildi parādā un atzīmēja, ka Alijevs pats glorificē nacistu režīmu, skaidrojot, ka par Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas tēvu mūsdienās slavētais Mammads Amins Rasulzade arī Otrā pasaules kara laikā vēlējies dibināt aliansi, lai atjaunotu Azerbaidžānas neatkarību. Faktiski Rasulzades dzīvesstāsts ir norisinājies paralēli un ļoti līdzīgi Nždes politiskajām gaitām. Lai gan viņš Baku nav ieguvis pieminekli, Rasulzades vārdu nes vairāku pilsētu ielas.

Pašinjans arī uzsvēra Azerbaidžāņu leģiona eksistenci. Tiesa, tādus leģionus vācieši organizēja gandrīz no visām eiropiešu tautām, arī armēņiem. Tā kā Dienvidkaukāzu nacisti neiekaroja, šos abus leģionus pārsvarā veidoja iepriekš no padomju varas aizbēgušie trimdinieki, tostarp abu tautu jau minētie varoņi un karagūstekņi. Par spīti abu tautu likteņu līdzībām, pēdējās nedēļās savu varoņu tēlu spodrināšana un savstarpēji apvainojumi sadarbībā ar nacistiem turpinās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Azerbaidžānas Armēnija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form